Ādams Kreicbergs

Ādams Kreicbergs Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieks Personīgā informācija Dzimis 1861. gada 16. aprīlī Dzirciema pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1933. gada 17. maijā (72 gadi) Latvija, Rīga Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra sauszemes armija Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš Pirmais pasaules karš Latvijas brīvības cīņas Izglītība Rīgas junkurskola

Ādams Kreicbergs (1961—1933) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1926).

Dzīvesgājums

Dzimis 1861. gada 16. aprīlī Dzirciema pagasta “Bauzēnos” kalpa ģimenē. Mācījās Tukuma apriņķa skolā, 1882. gadā kā brīvprātīgais sāka dienestu Krievijas Impērijas armijas 98. kājnieku pulkā, tad mācījās Rīgas junkurskolā (1883—1886) un dienēja 97. Vidzemes pulkā. Piedalījās Mukdenas kaujās Krievijas—Japānas karā (1904—1905), apbalvots ar 3. šķiras Sv. Annas ordeni ar lenti un šķēpiem. Ā. Kreicbergs dienēja dažādos pulkos, 1913. gadā sasniedza apakšpulkveža dienesta pakāpi. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā viņu ieskaitīja 68. kājnieku divīzijas 272. kājnieku pulkā, piedalījās Austrumprūsijas kaujās pie Tilzītes un Mazūrijas kaujās 1914. un 1915. gadā. 1917. gadā pulkvedis Kreicbergs komandēja 181. kājnieku pulku līdz tā izformēšanai 1918. gada janvārī—februārī. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņu 1918. gada martā Galīcijā demobilizēja.

1918. gada septembrī pulkvedis Kreicbergs atgriezās Latvijā un 1918. gada 19. novembrī Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Latvijas brīvības cīņu sākumā viņu 17. decembrī iecēla par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku. Pēc Sarkanās armijas uzbrukuma Kreicbergs 1919. gada 2. janvārī atstāja Rīgu un maijā ieradās Liepājā, no kurienes kopā ar Pagaidu valdību atgriezās Rīgā. 1919. gada 12. jūlijā Ā. Kreicbergu atkal iecēla par Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieku un komandantu līdz 1920. gada februārim. Ā. Kreicbergs atvaļinājās 1926. gada 31. decembrī pēc ģenerāļa dienesta pakāpes saņemšanas, vēlāk bija viens no Andreja Pumpura biedrības dibinātājiem.

Miris Rīgas Kara slimnīcā 1933. gada 17. maijā. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Literatūra

• Latvijas armijas augstākie virsnieki :1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca/(sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4