Pāriet uz saturu

Ārstniecības baldriāns

Vikipēdijas lapa
Ārstniecības baldriāns
Valeriana officinalis
Ārstniecības baldriāns
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDipsaku rinda (Dipsacales)
DzimtaBaldriānu dzimta (Valerianaceae)
ĢintsBaldriāni (Valeriana)
SugaĀrstniecības baldriāns (V. officinalis)
Ārstniecības baldriāns Vikikrātuvē

Ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs. Tam piemīt sedatīvas jeb nomierinošas un spazmolītiskas jeb savelkošas un spazmas mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabīgs nomierinošs līdzeklis. Baldriāns ir daudzgadīgs ziedaugs.

Nosaukuma izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldriāna dzimtas latīniskais nosaukums — Valerianaceae — cēlies no darbības vārdiem valere, kas nozīmē būt veselam un valero — būt stipram. Vēl kāda versija norāda uz baldriāna saikni ar romiešu imperatoru Valeriānu (Publius Licinius Valerianus, 253-260 A.D.). Iespējams, augs ticis nodēvēts imperatora vārdā, bet tikpat labi iespējams, ka abi — gan augs, gan imperators — savus latīniskos vārdus guvuši tieši savu īpašību dēļ.

Baldriāns ir liels, aptuveni 40—170 cm garš lakstaugs ar taisnu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā čemurveidīgās ziedkopās sakārtotie sīkie ziediņi ir baltā, maigi rozā vai gaiši violetā krāsā.

Augu ļoti atpazīstamu dara tā spēcīgā un specifiskā saknes smarža, bet ziediem un lapām šīs saldenās smaržas tikpat kā nav. Tomēr, ja baldriāna laksts tiks noplūkts un izkaltēts, tas atpazīstami smaržos.

Baldriāns zied no jūnija līdz septembrim; tā auglis — brūns riekstiņš ar lidmatiņiem.

Izplatība un biotipi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā šis augs ir bieži sastopams visā valsts teritorijā. Baldriāns aug mitrās, pat purvainās pļavās, grāvmalās un krūmājos, ūdens un purvāju tuvumā.

Ārstnieciskās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldriāns kopš izseniem laikiem pazīstams kā sedatīvs līdzeklis. Tas mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu.

Baldriāns arī mazina kuņģa un zarnu spazmas, veicina kuņģa, zarnu un žults dziedzeru sekrēciju, paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu. Auga preparātus iesaka lietot arī sievietēm grūtniecības toksikozes gadījumā vai klimaktērija laikā.

Viduslaikos to lietoja arī epilepsijas ārstēšanā, tomēr mūsdienu medicīna šādu lietojumu vairs neatzīst.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldriāna drogas gatavo no tā saknēm un sakneņiem, tomēr tautas medicīnā tēju un uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī auga ziedus, galvenokārt — kaltētus.

Auga saknes tiek ievāktas septembra beigās un oktobra sākumā. Tad tās attīra no augsnes paliekām, skalo, sasmalcina un žāvē ap 30-40 °C grādu temperatūrā. Lai pagatavotu baldriāna sakņu tēju, iesaka lietot 1 tējkaroti kaltējuma uz 1 glāzi ūdens un vārīt 10 minūtes. Tomēr iespējams šīs proporcijas, kā arī vārīšanas ilgumu variēt, atkarībā no devas vēlamā stipruma, lietotāja vecuma vai lietošanas konkrētā mērķa.

Auksta baldriāna uzlējuma pagatavošanai izmanto proporciju 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, ko lieto pēc 24 stundām, nokāšot un atkārtoti dzerot 1 dienas laikā.

Lai pagatavotu nomierinošu peldi, jāaplej 8-10 ēdamkarotes drogu ar 1 litru verdoša ūdens. Šādam maisījumam jāļauj ievilkties vismaz 3 stundas, tad jāizkāš un jāpievieno vannas ūdenim.

Kaltētas baldriāna drogas var uzglabāt līdz pat 3 gadiem.

Iedarbība uz kaķiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldriāns ļoti īpatnēji iedarbojas uz visiem kaķveidīgajiem dzīvniekiem — mazajiem mājas kaķiem un lielajiem savvaļas (lauvām, pumām, tīģeriem, u.c.), un tā iedarbība uz šiem dzīvniekiem nav sedatīva, bet gan ir spēcīgi uzbudinoša. Kaķis mēģinās piekļūt kaltētām drogām, izrakt baldriāna sakni, apēst baldriānu saturošu tableti vai ostīt baldriāna tinktūru. Vairumam kaķu baldriāns ir kā eiforiju radoša psihotropa substance, kam nav iespējams pretoties. Pēc uzbudinājuma perioda, kad dzīvnieks ir iztrakojies, seko dziļš, stundām ilgs miegs.
Līdzīgu ietekmi uz kaķu dzimtas dzīvniekiem atstāj arī kaķumētra (Nepeta cataria).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]