Ģederts Teodors Biernis (dzimis 1880. gada 12. februārī, miris 1931. gada 19. februārī) bija latviešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un Dienvidkrievijas bruņoto spēku ģenerālmajors. Karojis Pirmajā pasaules karā un Krievijas pilsoņu karā balto pusē.
Krievijas Impērijas karadienestā no 1897. gada. Kā podporučiks 1905. gada revolūcijas laikā dienēja Dundagā un Ventspilī. Pirmā pasaules kara laikā kā štāba kapteinis karoja Ukrainā. 1916. gadā tika iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka komandiera vietnieku. 1916. gada 3. septembrī iecelts par Smiltenes komendantu. No 1917. gada 7. maija — 1. latviešu strēlnieku brigādes štābā. Krievijas pilsoņu kara laikā karoja Deņikina armijas rindās. 1920. gada sākumā Bredova gājiena sastāvā no Odesas evakuējās uz Poliju. Pēc atbrīvošanas no internēto nometnes atgriezās Latvijā. Miris Daugavpilī.
