Ģederts Teodors Biernis

Ģederts Teodors Biernis;
Personīgā informācija
Dzimis	1880. gada 12. februārī ; Annenieku pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1931. gada 19. februārī (51 gads); Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Latvija
Dzīvesbiedre	Uļjana Bierne
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; ģenerālmajors
Dienesta laiks	1897 — 1917; 1918 — 1920
Valsts	Krievijas Impērija; Baltā kustība
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Vienība	Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Komandēja	6. Saratovas strēlnieku pulks; 42. kājnieku pulks
Kaujas darbība	Krievijas—Japānas karš; Pirmais pasaules karš; Krievijas pilsoņu karš
Izglītība	Viļņas karaskola
Cits darbs	tiesnesis

Ģederts Teodors Biernis, arī Ģederts Teodors Bernis (1880. gada 12. februāris — 1931. gada 19. februāris) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Dienvidkrievijas bruņoto spēku ģenerālmajors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 12. februārī Annenieku pagasta (tagad Jelgavas novads) viensētā "Bieranti" zemnieku ģimenē. Absolvējis Jelgavas Aleksandra skolu. 1897. gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā, ieskaitīts 100. kājnieku pulkā. 1902. gadā pabeidza Viļņas karaskolu podpraporščika pakāpē, ieskaitīts Liepājas cietokšņa kājnieku bataljonā, paaugstināts par podporučiku. 1905. gada revolūcijas laikā dienēja Dundagā un Ventspilī 180. Ventspils kājnieku pulkā. Pēc tam iedalīts 66. kājnieku pulkā, piedalījās Krievijas—Japānas karā. Līdz 1914. gadam dienēja Austrumsibīrijā un Aizbaikālā, 1907. gadā sasniedza poručika, 1911. gadā štābskapteiņa pakāpi.^[1]

Pirmā pasaules kara sākumā ieskaitīts Minskas kara apgabala virsnieku rezervē, no 1914. gada decembra rotas, pēc tam bataljona komandieris 283. kājnieku pulkā. Karoja Ukrainā, 1915. gada augustā ievainots, novembrī paaugstināts par kapteini. Kopš 1916. gada 26. aprīļa dienēja latviešu strēlniekos, maijā 4. rotas komandieris Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, jūnijā iecelts par bataljona komandiera vietnieku. 1916. gada 3. septembrī iecelts par Smiltenes komandantu. Ziemassvētku kauju laikā bija Rezerves latviešu strēlnieku pulka komandiera vietnieks. No 1917. gada 7. maija dienēja 1. latviešu strēlnieku brigādes štābā, 8. maijā paaugstināts par apakšpulkvedi.^[2]

Krievijas pilsoņu kara laikā karoja Balto pusē. 1918. gada 1. oktobrī iecelts par 6. Saratovas strēlnieku pulka komandieri Speciālajā Dienvidu armijā, pēc tam Denikiņa armijā. No 1919. gada 18. jūnija bija 42. kājnieku pulka komandieris, no 3. septembra Osterskas—Kozeļeckas grupējuma priekšnieks, kara beigās sasniedza ģenerālmajora pakāpi. 1920. gadā sākumā Bredova gājiena sastāvā no Odesas evakuējās uz Poliju, ievietots internēto nometnē.^[1]

1921. gadā atgriezās Latvijā. Dzīvoja Grīvā, tika piešķirta invalīda pensija, 35% darba nespēja, bija Ilūkstes apriņķa tiesnesis.

Miris 1931. gada 19. februārī Daugavpils kara hospitālī. Apbedīts Daugavpils garnizona kapos.^[2]

Apbalvojumi

Sv. Jura ordenis, IV šķira,
Jura ierocis,
Sv. Staņislava ordenis, II šķira (ar šķēpiem un lentu), III šķira,
Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem un lentu),
Sv. Annas ordenis, III šķira

Atsauces

1 2 «Бернис Теодор Петрович — Офицеры русской императорской армии». ria1914.info. Skatīts: 2025-09-10. (krieviski)
1 2 «B». latviesustrelniekusaraksts.lv. Skatīts: 2025-09-10.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[:0-1] 1 2 «Бернис Теодор Петрович — Офицеры русской императорской армии». ria1914.info. Skatīts: 2025-09-10. (krieviski)

[:1-2] 1 2 «B». latviesustrelniekusaraksts.lv. Skatīts: 2025-09-10.

[1]

[2]