Ģermānisms

Ģermānisms jeb vācisms^[1] ir aizguvums no vācu valodas (piemēram, augšvācu, lejasvācu valodas vai tās dialektiem). Plašākā nozīmē par ģermānismiem sauc aizguvumus no jebkuras ģermāņu valodas.^[2]

Latviešu valodā

Pamatraksts: Latviešu_valoda#Ģermānismi

Latviešu valodā aizguvumi no vācu valodas ieplūda pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijas teritorijā un vietējo tautu pakļaušanu 12. gadsimta beigās un 13. gadsimtā, kā arī vāciešu politisko un saimniecisko varu pēc tam izveidotajā Livonijā.^[3] Latviešu valodas ģermānismi veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni. Senākajā aizguvumu slānī ietilpst tie vārdi, kas aizgūti no viduslejasvācu valodas, savukārt jaunākā slāņa aizguvumi ir no jaunaugšvācu valodas. Tomēr arī pēc 16. gadsimta lejasvācu aizguvumi nav pilnībā pārstājuši ieplūst latviešu valodā. Lai arī lejasvācu valoda ap 1600. gadu Livonijā zaudēja savu oficiālo nozīmi, tā vēl aptuveni divus gadsimtus turpināja pastāvēt kā sarunvaloda.^[4]

Pie mūsdienu valodā sastopamajiem ģermānismiem var pieskatīt tādus vārdus kā aisbergs (vācu: Eisberg), amats, baļķis (Balke), bikses (Büxe vai bükse), birka, bīdelēt, bomis (Bōm), blašķe (Flasche), bleķis (Blech), bumbieris, brilles (Brille), būvēt, dambis, deniņi, dienests (Dienst), dīķis (Teich), dubults (Doppel), elle (Hölle), etiķis (Essig), ēvele (Hövel), flīģelis (Flügel), garnele (Garnele), glazūra (Glasur), glāze (Glas), kaste (Kasten), kungs (Kuning), klucis (vidusaugšvācu: Kloz), krūze (Krug), krogs (viduslejvācu: Krõgh vai vidusholandiešu: Kroegh),^[5] kleita (Kleid), kurvis, ķēde (dāņu: Keden, vācu: Kette), ķēķis (Küche), ķieģelis (Ziegel), ķirsis (Kirsche), lukturis, mērķis (Marke), panna (Pfanne), pīpe (Pipe), pudele (Buddel), plāksteris, redeles (Reddel), rēķināt, spainis (Span(n)), stārķis (Storch), sīpols (sipol), strēmele, smēķēt (Smeken), smēre (Smiere), spēle (Spiel), stunda (Stunde), šķūnis (Schuppen), šlipse (Schlips), smuks (dāņu: Smuk), šmuce (Schmutz), šņabis (Schnaps), tapa, telts (Telt vai Zelt), vērts (Wert), zāģis (Säge), zēns (Söhn), ziepes (Seife), zvērests.^[6]^[7] Arī latviešu valodā visbiežāk lietotais saiklis „un” ir paņemts no vācu „und”, aizstājot saitiņu „ir”, kas ar šādu nozīmi vēl joprojām pastāv mūsdienu lietuviešu valodā.^[8]^[9]

Tikmēr no tā sauktajiem zviedru laikiem, kad no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta sākumam daļa Latvijas teritorijas atradās Zviedrijas karalistes pakļautībā, latviešu valodā no ziemeļģermāņu valodu saimes pārstāvošās zviedru valodas ienākuši vārdi, kā skurstenis (skorsten), skola (skolan),^[10] ūtrupe (zviedru: utrop), kā arī vairāki tirdzniecības preču nosaukumi, piemēram, nagla (senskandināvu: nagli), pipars (senskandināvu: pipir), siļķe (zviedru: sill), tabaka (zviedru: tobak).^[11]

Atsauces

↑ «Vācisms». Tēzaurs. Skatīts: 2019. gada 20. jūlijā.
↑ Valentīna Skujiņa (redaktors). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2007. 137. lpp. ISBN 978-9984-98-369-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
↑ Aizgūtā leksika jeb aizguvumi Arhivēts 2011. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
↑ Ojārs Bušs (1977). "Baltvācu sarunu valodas ietekmes pēdas. Latviešu valodas leksikā". Baltistica. Atjaunināts: 2012. gada 9. novembrī.
↑ Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 427.—428. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
↑ Inta Urbanoviča. "Stilistiski pazeminātā leksika internetā". Satori. Atjaunināts: 2012. gada 30. augustā.
↑ Liene Markus-Narvila. «Rucavas izloksnes vārdnīca: Leksigāfiskais un leksiskais aspekts». Liepājas Universitāte. Skatīts: 2012. gada 30. novembrī.
↑ Andrejs Veisbergs. «Pastāvēs, kas pārvērtīsies». Valsts valodas komisija. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.
↑ Tālivaldis Ķiķauka (1981). "Šis un tas par mūsu valodu". Jaunā gaita (141. numurs).
↑ meetlatvia. «3 "Meet Latvia" - Latvian Language». YouTube (latviski). Skatīts: 2012. gada 30. novembrī.
↑ Valoda. Aizguvumi^{[novecojusi saite]} (latviski)

Ārējās saites

Elvis Jansons (2015. gada 19. augusts). Valodas speciālisti: Valodā atkal atgriežas vācu valodas aizguvumu šarms. Kā labāk dzīvot. Latvijas Radio 1. Latvijas Sabiedriskais medijs.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Vācisms». Tēzaurs. Skatīts: 2019. gada 20. jūlijā.

[2] Valentīna Skujiņa (redaktors). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2007. 137. lpp. ISBN 978-9984-98-369-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.

[Aizguvumi-3] Aizgūtā leksika jeb aizguvumi Arhivēts 2011. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)

[4] Ojārs Bušs (1977). "Baltvācu sarunu valodas ietekmes pēdas. Latviešu valodas leksikā". Baltistica. Atjaunināts: 2012. gada 9. novembrī.

[5] Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 427.—428. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.

[6] Inta Urbanoviča. "Stilistiski pazeminātā leksika internetā". Satori. Atjaunināts: 2012. gada 30. augustā.

[7] Liene Markus-Narvila. «Rucavas izloksnes vārdnīca: Leksigāfiskais un leksiskais aspekts». Liepājas Universitāte. Skatīts: 2012. gada 30. novembrī.

[8] Andrejs Veisbergs. «Pastāvēs, kas pārvērtīsies». Valsts valodas komisija. Skatīts: 2013. gada 6. oktobrī.

[9] Tālivaldis Ķiķauka (1981). "Šis un tas par mūsu valodu". Jaunā gaita (141. numurs).

[10] tlatvia. «3 "Meet Latvia" - Latvian Language». YouTube (latviski). Skatīts: 2012. gada 30. novembrī.

[11] Valoda. Aizguvumi^{[novecojusi saite]} (latviski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]