Lubānas draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lubānas draudzes novads (1798. gada karte).
Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).
Lubānas luterāņu baznīca (2017)

Lubānas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Lubahn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Livonijas karam atradies Rīgas arhibīskapijas Lubānas pilsnovada sastāvā. Zviedru Vidzemes laikā apvienots ar Ļaudonas draudzes novadu. 1648. gadā Lubānā uzcelta koka baznīca, kas nodedzināta Lielā Ziemeļu kara laikā. 1710. gada mēra epidēmijā Lubānas un Ļaudonas draudzes novadā no 2213 iedzīvotājiem nomira 914 (41,3%), no tiem Lubānas muižā 107 (17% no visiem).[1]

1789. gadā uzcelta jauna koka baznīca, 1872. gadā tagadējā Lubānas evaņģēliski luteriskās baznīcas ēka.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lubānas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1][novecojusi saite] J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.
  2. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 233–234. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 29. jūlijā.
  3. Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 367. lpp.