Skujenes draudzes novads
Izskats
Skujenes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Schujen) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skujenes pilsnovads bija viens no 15. gadsimtā izveidotiem Livonijas ordeņa Gaujas koridora novadiem, kas bija tieši pakļauts Livonijas ordeņa landmaršaliem. Livonijas kara laikā krievu un tatāru karaspēks Skujenes pili (Шкуин) nodedzināja. Nopostīto pili vairs neatjaunoja. Zināms, ka senākā Skujenes luterāņu baznīca nopostīta Livonijas kara laikā, Zviedru Vidzemes laikā 1668. gadā uzcelta jauna koka baznīca, bet 1780. gadā mūra baznīca. Kad 19. gadsimta vidū daudzi novada zemnieki pārgāja pareizticībā, tika uzceltas Māļu un Kosas pareizticīgo baznīcas.
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skujenes draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[1] [2]
- Skujenes mācītājmuiža (Schujen Pastorat)
- Skujenes muiža (Schujen), kroņa muiža
- Kosas muiža (Kosenhof), kroņa muiža
- Ežu muiža (Eschenhof), kroņa muiža
- Bānūžu muiža (Kudling, Bahnhusenmois), kroņa muiža
- Sērmūkšu muiža (Sermus)
- Kaives muiža (Kayenhof, Kajenhof)
- Lodes muiža (Ladau, Ladauhof, Lohdenhof)
- Kļavkalna muiža (Klawekaln), kroņa muiža
-
Skujenes mācītājmuiža (apakšā, Broce, 1796)
-
Kosas kroņa muižas skats (Broce, 1796)
-
Kosas muižas skats (augšā, Broce, 1796)
-
Kosas muižas skats ar vējdzirnām (apakšā, Broce, 1796)
-
Kosas pareizticīgo baznīca
-
Ežu muižas (Māļu) pareizticīgo baznīca
-
Lodes muiža (2001)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 380. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 204–205. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 260. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 204–207. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 204–205. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 260. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 1. augustā.
|