Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798).
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Erlaa-Ogershof) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens Ērgļu pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. 1375. gadā Lietuvas lielkungs Ķēstutis astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus.[1] Ērgļu mūra pils pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā. Livonijas kara laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim Magnusam, tādēļ Maskavijas karaspēks Ērļu pili (Эрл) atriebjoties nopostīja.

Zināms, ka senākā Ērgļu luterāņu baznīca nopostīta Livonijas kara laikā, atjaunota 1598. gadā, mūra dievnams uzbūvēts Zviedru Vidzemes laikā 1679. gadā. Novads panīka pēc Lielā mēra epidēmijas, kad nomira ap 60 % novada iedzīvotāju. Uz vecās baznīcas pamatiem 1864. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta Otrā pasaules kara Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada augustā, drupu vietā uzcēla Ērgļu LKP komitejas ēku.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]

Ērgļu luterāņu baznīca (pirms Pirmā pasaules kara).
Ērgļu luterāņu baznīca (Broce, 1797).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]