Lazdonas draudzes novads
.jpg)
Lazdonas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Lasdohn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes pirmsākumi ir meklējami Zviedru Vidzemes laikā 1668. gadā, kad pie baznīcas vizitācijas Lazdonas muižas īpašniekam Otto Gerhardam fon Klēbekam, lielā attāluma no Ļaudonas baznīcas dēļ, uzdeva savas muižas teritorijā uzcelt lūgšanu namu un algot Ļaudonas mācītāja palīgu, kurš apkalpotu šo baznīcu.[1] 1699. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta Lazdonā uzcēla krustveida luterāņu baznīcu. 1710. gada mēra epidēmijā Lazdonas draudzes novadā no 1372 iedzīvotājiem nomira 500 (36,4%).[2] Patstāvīgu Lazdonas draudzes novadu izveidoja 1731. gadā, nodalot tā teritoriju no Ļaudonas draudzes novada.[1] Tas aptvēra Lazdonas, Praulienas, Sarkaņu, Patkules, Madonas, Kujas muižas un to zemnieku sētas un daļu no Aizkujas muižas zemnieku sētām. Tagadējā Lazdonas luterāņu baznīca celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. gadā. Pēc tam, kad pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis Ļaudonā nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi, 1863.-1866. gadā uzcēla arī Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcu.
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lazdonas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[3][4]
- Lazdonas mācītājmuiža (Lasdohn Pastorat)
- Veclazdonas muiža (Alt-Lasdohn)
- Jaunlazdonas muiža (Neu-Lasdohn)
- Kujas muiža (Kujen)
- Madonas muiža (Modohn) jeb Biržu muiža
- Praulienas muiža (Praulen)
- Sarkaņu muiža (Heydenfeld)
- Patkules muiža (Hilsen, Gilsen)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 G. Klēmanis. Lazdonas draudze senāk un tagad. Madona : Lazdonas ev.lut. baznīcas valde, 1929. 5. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
- ↑ [1][novecojusi saite] J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 193–194. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 266–267. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 379. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 193–194. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 266–267. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 223–228. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 30. jūlijā.
| ||||||