Ļesnas kauja

Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722).

Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870).

Ļesnas kauja (zviedru: Slaget vid Lesna) jeb kauja pie Ļesnajas (krievu: Битва при Лесной; baltkrievu: Бітва пад Лясной) bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708. gada 9. oktobrī (29. septembrī pēc VS). Krievijas caristes karaspēks Pētera I vadībā nodarīja zaudējumus Ādama Lēvenhaupta vadītajiem Zviedrijas karalistes armijas papildspēkiem, kas no Rīgas devās palīgā karaļa Kārļa XII vadītajai armijai.

Kaujas priekšvēsture

1706. gada vasarā zviedri uzvarēja Saksiju, kas 1706. gada 24. septembrī parakstīja Altranštates miera līgumu. Uzvaru iedvesmots, 1707. gada septembrī karalis Kārlis XII atstāja Saksiju un vērsās pret savu pēdējo pretinieku Krieviju. 1708. gada martā viņš iekārtoja apmetni pie Minskas un gaidīja papildspēkus no Rīgas Ādama Lēvenhaupta vadībā, kas sastāvēja no 16 000 jauniem rekrūšiem no Zviedrijas, Somijas un Baltijas provincēm. Tomēr 1708. gada jūnijā, nesagaidījis papildspēkus, zviedru karalis deva pavēli doties uz austrumiem pretī krievu galvenajiem spēkiem, kas bija koncentrēti pie Smoļenskas, lai tālāk turpinātu uzbrukumu Maskavas virzienā. Uzvarējis krievus pie Mogiļevas, Kārlis XII mēnesi gaidīja papildspēku ierašanos no Rīgas Lēvenhaupta vadībā.

Kaujas norise un zaudējumi

Krievu armija uzbruka ģenerāļa Ādama Lēvenhaupta vadītajai Zviedrijas karaspēka grupai pēc tās pārcelšanās pāri Dņepras upei un zviedri bija spiesti iznīcināt 7000 pajūgus ar munīciju un pārtiku. Pēc kaujas krievu armija atkāpās, bet ap 6000 zviedru, somu un baltiešu karavīru bez apgādes rezervēm pievienojās Kārļa XII armijai.

Saskaņā ar Lēvenhaupta datiem Zviedrija kaujā zaudēja aptuveni 1000 bojāgājušo un sagūstīto, kā arī dažus tūkstošus ievainoto, 3000 Zviedrijas karavīru pazuda bez vēsts, no kuriem aptuveni 1500 sasniedza Kurzemes un Zemgales hercogistes robežu. Saskaņā ar krievu datiem Krievijas armija kaujā zaudēja 1111 bojāgājušo un 2856 ievainoto, bet zviedru ziņojumos teikts, ka kaujā gāja bojā vairāk nekā 20 000 krievu. Lēvenhaupts sākotnēji aprēķināja, ka kaujas laikā nogalināja un ievainoja vairāk nekā 6000 krievu, taču vēlāk, atrodoties gūstā Maskavā, viņš atklāja, ka krievu virsnieki ziņojuši par aptuveni 9000 kritušajiem un ievainotajiem.

Sekas

Kārlis XII izlēma doties uz dienvidiem, lai apvienotos ar viņam lojālo Polijas-Lietuvas valdnieka Staņislava Leščiņska karaspēku un Ukrainas hetmaņa Ivana Mazepas karaspēku. Neparasti agrās ziemas dēļ un sliktās apgādes dēļ zviedru armija stipri novājinājās un 1709. gada pavasarī tikai trešā daļa no sākotnējās zviedru armijas bija kaujasspējīga. Tomēr Kārlis XII bija spiests doties arvien tālāk uz dienvidiem.

Zviedrijas karaspēka vienības

Kopā kaujā piedalījās 12 950 zviedru, somu un baltiešu karavīri (neskaitot virsniekus):

Kājnieki

• Helsinges pulks (Hälsinge regemente, 1160 vīru)
• Pori pulks (Björneborgs regemente, 900 vīru)
• Uplandes, Vestmanlandes un Dalarnas pulks (Upplands, Västmanlands och Dalarnas tremänningsregemente, 980 vīru)
• Turku, Pori un Nīlandes pulks (Åbos, Björneborgs och Nylands tremänningsregemente, 900 vīru)
• Smolandes pulks (Smålands tremänningsregemente, 600 vīru)
• Līvzemes un Sāmsalas kājnieku pulks (Livlands och Ösels infanteriregemente, 880 vīru)
• Turku pulks (Åbolands regemente, 500 vīru)
• Nīlandes pulks (Nylands regemente, 500 vīru)
• Ostrobotnijas pulks (Österbottens regemente, 600 vīru)
• Nerkes-Vermlandes pulks (Närke-Värmlands tremänningsregemente, 400 vīru)
• Sāmsalas kājnieku bataljons (Öselska infanteribataljonen, 580 vīru)
• Artilērijas pulks (Artilleriregementet, 50 vīru)

Kopā: 8050 kājnieki

Jātnieki

• Livonijas dižciltīgo karogs (Livländska Adelsfanan, 200 vīru)
• Turku un Pori kavalērijas pulks (Åbo och Björneborgs läns kavalleriregemente, 1000 vīru)
• Viborgas kavalērijas pulks (Viborgs läns kavalleriregemente, 800 vīru)
• Uplandes dragūnu pulks (Upplands ståndsdragonregemente, 800 vīru)
• Karēlijas dragūnu eskadrons (Karelska lantdragonskvadronen, 300 vīru)
• Šlipenbaha Livonijas dragūnu pulks (Schlippenbachs livländska värvade dragonregemente, 600 vīru)
• Šreiterfelta Livonijas dragūnu pulks (Schreiterfelts livländska värvade dragonregemente, 600 vīru)
• Skoga Livonijas dragūnu eskadrons (Skoghs livländska dragonskvadron, 300 vīru)
• Sāmsalas dragūnu eskadrons (Öselska ståndsdragonskvadronen, 300 vīru)

Kopā: 4900 jātnieki