Pāriet uz saturu

Ļevs Aroņins

Vikipēdijas lapa
Ļevs Aroņins
Лев Соломонович Аронин
Personīgā informācija
Dzimis 1920. gada 20. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas PFSR Samara, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1982. gada 4. oktobrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Ļevs Aroņins (krievu: Лев Соломонович Аронин; 1920. gada 20. jūlijs Samara1982. gada 4. oktobris Maskava) bija Krievijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Pēc profesijas bijis inženieris - meteorologs. Pēc Otrā pasaules kara izvirzījās PSRS vadošo šahistu skaitā. 1946. gadā Kijivā ieņēma 2. vietu Ukrainas šaha čempionātā aiz Anatolija Baņņika.[1] Divas reizes pēc kārtas uzvarēja Maskavas apgabala šaha čempionātos (1947, 1948).[2][3] Astoņas reizes piedalījās PSRS šaha čempionātu finālos (1947, 1948, 1949, 1950, 1951, 1952, 1957, 1962), kuros lielāko panākumu guva 1950. gadā, kad kopā ar Aleksandru Tolušu un Isāku Lipnicki dalīja 2.-4. vietu (uzvarējis Pauls Keress).[4] 1951. gadā Tbilisi Krievijas PFSR komandas sastāvā uzvarēja PSRS komandu šaha čempionātā.[5] 1952. gadā Tulā kopā ar Nikolaju Krogiusu dalīja 1.-2. vietu Krievijas šaha čempionātā.[6] 1956. gadā uzvarēja Azerbaidžānas atklātajā šaha čempionātā.[7] 1965. gadā uzvarēja Maskavas pilsētas šaha čempionātā.[8]

1957. gadā Vīnē pārstāvēja PSRS komandu Eiropas komandu šaha čempionātā un komandu vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.[9]

Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Aroņinam kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

Deva nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Viens no vecindiešu aizsardzības variantiem ir nosaukts par Aroņina - Taimanova variantu: 1. d4 Zf6 2. c4 g6 3. Zc3 Lg7 4. e4 d6 5. Zf3 0-0 6. Le2 e5 7. 0-0 Zc6 8. d5 Ze7 9. Ze1.[10]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]