Ļevs Aroņins

Vikipēdijas lapa
Ļevs Aroņins
Лев Соломонович Аронин
Personīgā informācija
Dzimis 1920. gada 20. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas PFSR Samara, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1982. gada 4. oktobrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Ļevs Aroņins (krievu: Лев Соломонович Аронин; 1920. gada 20. jūlijs Samara1982. gada 4. oktobris Maskava) bija Krievijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc profesijas bijis inženieris - meteorologs. Pēc Otrā pasaules kara izvirzījies PSRS vadošo šahistu skaitā. 1946. gadā Kijevā ieņēmis 2. vietu Ukrainas šaha čempionātā aiz Anatolija Baņņika.[1] Divas reizes pēc kārtas uzvarējis Maskavas apgabala šaha čempionātos (1947, 1948).[2][3] Astoņas reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos (1947, 1948, 1949, 1950, 1951, 1952, 1957, 1962), kuros lielāko panākumu guvis 1950. gadā, kad kopā ar Aleksandru Tolušu un Isāku Lipnicki dalījis 2.-4. vietu (uzvarējis Pauls Keress).[4] 1951. gadā Tbilisi Krievijas PFSR komandas sastāvā uzvarējis PSRS komandu šaha čempionātā.[5] 1952. gadā Tulā kopā ar Nikolaju Krogiusu dalījis 1.-2. vietu Krievijas šaha čempionātā.[6] 1956. gadā uzvarējis Azerbaidžānas atklātajā šaha čempionātā.[7] 1965. gadā uzvarējis Maskavas pilsētas šaha čempionātā.[8]

1957. gadā Vīnē pārstāvējis PSRS komandu Eiropas komandu šaha čempionātā un komandu vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.[9]

Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Aroņinam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Viens no vecindiešu aizsardzības variantiem ir nosaukts par Aroņina - Taimanova variantu: 1. d4 Zf6 2. c4 g6 3. Zc3 Lg7 4. e4 d6 5. Zf3 0-0 6. Le2 e5 7. 0-0 Zc6 8. d5 Ze7 9. Ze1.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]