Žans Žaks Ano — Vikipēdija

Žans Žaks Ano Jean-Jacques Annaud
Žans Žaks Ano 2015. gadā
Dzimis	1943. gada 1. oktobrī (81 gads) Žuvizī pie Oržas, Francija
Nodarbošanās	kinorežisors, scenārists, producents
Darbības gadi	1965—pašlaik

Žans Žaks Ano (franču: Jean-Jacques Annaud, dzimis 1943. gada 1. oktobrī) ir Francijas kinorežisors, scenārists un producents.

Vislabāk pazīstams ar vēsturisko piedzīvojumu filmu Quest for Fire (1981), mistērijas filmu "Rozes vārds" (1986), ģimenes filmu The Bear (1988), romantisko filmu L'Amant (1992), kara filmām "Septiņi gadi Tibetā" (1997), "Divkauja" (2001) un "Melnais zelts" (Black Gold), kā arī drāmu Wolf Totem (2015).

Savas karjeras laikā saņēmis vairākas balvas un nominācijas, tai skaitā piecas Cēzara balvas un vienu David di Donatello balvu. Ano pirmā filma, "Melnais un baltais krāsās" (La Victoire en chantant, 1976), saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā".

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Žana Žaka Ano filmas

Filmas

Pilnmetrāžas	La Victoire en chantant (1976) Coup de tête (1979) La Guerre du feu (1981) "Rozes vārds" (1986) The Bear (1988) The Lover (1992) "Septiņi gadi Tibetā" (1997) "Divkauja" (2001) "Divi brāļi" (Two Brothers, 2004) Sa majesté Minor (2007) "Melnais zelts" (Black Gold, 2011) Le dernier loup (2015) Notre-Dame brûle (2022)

Īsfilmas	Wings of Courage (1995)

Televīzijas seriāli

The Truth About the Harry Quebert Affair (2018)

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 17251887 LCCN: n88219901 ISNI: 0000 0001 2099 3677 GND: 11909794X SUDOC: 029439000 BNF: cb12099596q (data) BIBSYS: 90615286 NLA: 42362610 NDL: 00462387 NKC: pna2006334520 SBN identifikators RAVV073699 nav derīgs. CiNii: DA0692017X