Velosipēdu zagļi — Vikipēdija

"Velosipēdu zagļi"

Oriģinālais nosaukums	Ladri di biciclette
Režisors	Vitorio De Sika
Galvenajās lomās	Lamberto Madžorāni Enco Stajola Lianella Karela Vitorio Antonuči
Izplatītājs	Ente Nazionale Industrie Cinematografiche Umbrella Entertainment
Izdošana	1948. gada 24. novembris (Itālija) ^[1]
Ilgums	93 minūtes
Valsts	Itālija
Valoda	Itāļu
IMDb profils

"Velosipēdu zagļi" (itāļu: Ladri di biciclette) ir 1948. gada itāļu filma, kuras režisors ir Vitorio De Sika. Filmas sižets veidots pēc Luidži Bartolīni tāda paša nosaukuma romāna.

Filma ir par nabadzīgu vīrieti, kas pēc Otrā pasaules kara, iekārtojies darbā, pirmajā darba dienā meklē viņam nozagto velosipēdu, bez kura vīrietis nespēj pildīt darbu un tiks atlaists. Tajā galvenās lomas attēlo Lamberto Madžorāni un Enco Stajola.

"Velosipēdu zagļi" tiek uzskatīta par itāļu neoreālisma meistardarbu. 1950. gadā filma saņēma Kinoakadēmijas goda balvu. Četrus gadus pēc filmas iznākšanas Sight & Sound aptaujā tika atzīta par visu laiku izcilāko filmu,^[2] pēc 50 gadiem ierindojās šī topa desmit visu laiku labāko filmu sarakstā.^[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «The Bicycle Thief (1949)». Box Office Mojo. Skatīts: 2014. gada 1. oktobris.
↑ Roger Ebert. «The Bicycle Thief / Bicycle Thieves (1949) review». Chicago Sun-Times, 1999. gada 19. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 20. jūlijs.
↑ Sight and Sound Top Ten Poll Arhivēts 2017. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē., director's list 2002. Last accessed: 2014-01-19.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Velosipēdu zagļi.

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
Turner Classic Movies profils (angliski)
TV.com profils (angliski)
Box Office Mojo profils (angliski)
Rotten Tomatoes profils (angliski)

Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)

s d l Labākā filma (BAFTA kino balva)

1947—1959	"Mūsu dzīves labākie gadi" (1947) "Hamlets" (1948) "Velosipēdu zagļi" (1949) "Viss par Ievu" (1950) La Ronde (1951) The Sound Barrier (1952) "Aizliegtās spēles" (1953) "Maksa par bailēm" (1954) "Ričards III" (1955) Gervaise (1956) "Tilts pār Kvai upi" (1957) Room at the Top (1958) "Ben-Hurs" (1959)

1960—1979	"Dzīvoklis" (1960) "Balāde par karavīru" / "Blēdis" (1961) "Arābijas Lorenss" (1962) "Toms Džonss" (1963) "Doktors Streindžlavs" (1964) "Mana skaistā lēdija" (1965) "Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?" (1966) "Cilvēks katrai situācijai" (1967) "Absolvents" (1968) "Pusnakts kovbojs" (1969) "Bačs Kesidijs un Sandenss Kids" (1970) Sunday Bloody Sunday (1971) "Kabarē" (1972) "Amerikāņu nakts" (1973) Lacombe, Lucien (1974) "Alise šeit vairs nedzīvo" (1975) "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1976) "Enija Hola" (1977) "Džūlija" (1978) "Manhatana" (1979)

1980—1999	"Ziloņcilvēks" (1980) "Ugunīgie kaujas rati" (1981) "Gandijs" (1982) Educating Rita (1983) "Nāves lauki" (1984) "Kairas purpura roze" (1985) A Room with a View (1986) Jean de Florette (1987) "Pēdējais imperators" (1988) "Mirušo dzejnieku biedrība" (1989) "Labie puiši" (1990) The Commitments (1991) "Hovardsenda" (1992) "Šindlera saraksts" (1993) "Četras kāzas un vienas bēres" (1994) "Prāts un jūtīgums" (1995) "Angļu pacients" (1996) "Visu vai neko" (1997) "Iemīlējies Šekspīrs" (1998) "Amerikāņu skaistums" (1999)

2000—2019	"Gladiators" (2000) "Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība" (2001) "Pianists" (2002) "Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās" (2003) "Aviators" (2004) "Kuprainais kalns" (2005) "Karaliene" (2006) "Piedošana" (2007) "Graustu miljonārs" (2008) "Sapieris" (2009) "Karaļa runa" (2010) "Mākslinieks" (2011) "Argo" (2012) "12 gadi verdzībā" (2013) "Puikas gadi" (2014) "Cilvēks, kurš izdzīvoja" (2015) "La La Land: Kalifornijas sapņi" (2016) "Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā" (2017) "Roma" (2018) "1917" (2019)

2020—pašlaik	"Klejotāju zeme" (2020) "Suņa spēks" (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (2022) "Openheimers" (2023)