Interešu zona

Vikipēdijas lapa
Interešu zona
Oriģinālais
nosaukums
The Zone of Interest
Žanrs vēsturiska drāma
Režisors Džonatans Gleizers
Producents
  • Džeimss Vilsons
  • Eva Puščiņska
Scenārija autors Džonatans Gleizers
Galvenajās
lomās
Mūzika Mika Levi
Operators Lukašs Žals
Studija
  • Film4
  • Access
  • Polish Film Institute
  • JW Films
  • Extreme Emotions
Izplatītājs
Izdošana
  • 2023. gada 19. maijs (Kannas)
  • 2023. gada 15. decembris (ASV)
  • 2024. gada 29. marts (Latvija)
Ilgums 105 minūtes
Valsts
Valoda
Kopējie ienākumi 40,3 miljoni US$[1]
IMDb profils

"Interešu zona" (angļu: The Zone of Interest) ir 2023. gada Apvienotās Karalistes, Polijas un ASV vēsturiska drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Džonatans Gleizers. Filmā galvenās lomas atveido Kristians Frīdels un Sandra Hillere. Filma daļēji balstīta Mārtina Eimisa tāda paša nosaukuma 2014. gada romānu.

Filma stāsta par Aušvicas koncentrācijas nometnes komandantu Rūdolfu Hesu un viņa sievu Hedvigu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot savu sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām.

Darbs pie filmas sākās 2014. gadā, kad Emiss izdeva romānu, kas daļēji balstīts uz patiesiem notikumiem. Lai gan romānā tēli ir izdomāti, Gleizers izvēlējās filmā attēlot vēsturiskas personības.[2] Filma tika oficiāli apstiprināta 2019. gadā.[3] Filmēšana galvenokārt notika Osvencimas apkārtnē 2021. gada vasarā.[4]

Filmas "Interešu zona" pirmizrāde notika 2023. gada 19. maijā 76. Kannu kinofestivālā, kur tā sacentās par Zelta palmas zaru.[5] Filma saņēma festivāla Grand Prix balvu.[6] Latvijā filmas pirmizrāde notika 2024. gada 29. martā un to izplatīja A24. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot Gleizera režiju un scenāriju, minimālo mūzikas izmantošanu, skaņu, operatora darbu, eksperimentālo naratīvu un atmosfēru.[7][8][9][10][11] 96. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā filmu nominēja piecās kategorijās (tostarp kategorijā "Labākā filma"), saņemot balvu kā "Labākā starptautiskā spēlfilma" (pirmā britu filma, kas saņēmusi balvu šajā kategorijā) un "Labākā skaņa". Filma saņēma arī trīs BAFTA kino balvas.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

1943. gadā Rūdolfs Hess, Aušvicas koncentrācijas nometnes komandants, kopā ar sievu Hedvigu un pieciem bērniem dzīvo idilliskā mājā blakus nometnei. Hess ved bērnus peldēties un makšķerēt, un Hedviga pavada laiku, kopjot dārzu. Nometnes ieslodzītie veic darbus, un izsūtīto mantas tiek nodotas ģimenei. Aiz dārza sienas ir nepārtraukti dzirdami šāvieni, kliegšana, kā arī vilcienu un krāšņu darbināšanas skaņas.

Hess apstiprina uzņēmuma Topf & Söhne jaunā dizaina krematoriju. Kādu dienu, pamanījis upē cilvēku mirstīgās atliekas, viņš izvelk savus bērnus no ūdens un nosūta nometnes darbiniekiem šifrētu zīmīti, pārmetot viņiem nevīžību. Naktīs, kad Hess lasa savām meitām pasaku "Ansītis un Grietiņa", kāda poļu meitene paslēpj ieslodzītajiem domātu ēdienu.

Hess saņem ziņu, ka viņš tiek paaugstināts par koncentrācijas nometņu inspektora vietnieku, un viņam jāpārceļas uz Orānienburgu, netālu no Berlīnes. Viņš iebilst un vairākas dienas par to neinformē Hedvigu. Hedviga lūdz viņu pārliecināt priekšniekus ļaut viņai un bērniem palikt savās mājās, un vēlāk atļauja tiek dota. Hedvigas māte ierodas pie viņiem ciemos, bet dodas prom, kad naktī redz degošo krematoriju. Viņa atstāj zīmīti, kas sarūgtina Hedvigu.

Berlīnē, apliecinot atzinību par viņa darbu, Osvalds Pols uzdod Hesam vadīt viņa vārdā nosauktu operāciju, kuras laikā 700 tūkstoši Ungārijas ebreju tiks nogalināti vai nogādāti uz nometni necilvēcīga darba veikšanai. Tas viņam ļauj pārcelties atpakaļ uz Aušvicu un atkalapvienoties ar ģimeni. Viņš apmeklē SS rīkotu ballīti. Pēc tam viņš pa tālruni stāsta Hedvigai, ka ballītē domājis par visefektīvāko veidu, kā piepildīt telpu ar gāzi.

Izejot no sava Berlīnes biroja un kāpjot lejā pa kāpnēm, Hess vairākkārt apstājas un rīstas, skatoties tumšajos gaiteņos. Aina pārceļas uz mūsdienām, kurā vairāki apkopēji tīra Aušvicas-Birkenavas memoriālu. Atgriežoties 1943. gadā, Hess turpina ceļu lejā pa kāpnēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Zone of Interest (2023)». Box Office Mojo. Skatīts: 2024. gada 30. martā.
  2. Giles Harvey. «How Do You Make a Movie About the Holocaust?». The New York Times (en-US), 2023-12-19. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2024-03-30.
  3. Andreas Wiseman. «‘Under The Skin’ Director Jonathan Glazer Gears Up To Shoot Next Movie With A24, Film4, Access, House & Producers James Wilson & Ewa Puszczyńska». Deadline (en-US), 2019-10-23. Skatīts: 2024-03-30.
  4. Mark Salisbury2023-11-27T14:49:00+00:00. «Jonathan Glazer on ‘The Zone Of Interest’: "I wanted to remove the artifice of filmmaking"». Screen (angļu). Skatīts: 2024-03-30.
  5. Zack Sharf. «A24’s Nazi Drama ‘Zone of Interest’ Is a Cannes Sensation With 6-Minute Standing Ovation». Variety (en-US), 2023-05-19. Skatīts: 2024-03-30.
  6. Peter Debruge. «Cannes Awards: ‘Anatomy of a Fall’ Takes Palme d’Or, ‘The Zone of Interest’ and ‘The Pot au Feu’ Among Winners». Variety (en-US), 2023-05-27. Skatīts: 2024-03-30.
  7. David Rooney. «‘The Zone of Interest’ Review: Jonathan Glazer’s Audacious Film Is a Bone-Chilling Holocaust Drama Like No Other». The Hollywood Reporter (en-US), 2023-05-19. Skatīts: 2024-03-30.
  8. Jonathan Romney2023-05-19T18:01:00+01:00. «‘The Zone Of Interest’: Cannes Review». Screen (angļu). Skatīts: 2024-03-30.
  9. Kevin Maher. «The Zone of Interest review — Holocaust film masterfully reinvents Martin Amis novel» (angļu), 2024-03-30. ISSN 0140-0460. Skatīts: 2024-03-30.
  10. Robbie Collin. «The Zone of Interest, review: Jonathan Glazer’s Auschwitz film is horrifying in its banality». The Telegraph (en-GB), 2023-05-19. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-03-30.
  11. Peter Bradshaw. «The Zone of Interest review – Jonathan Glazer adapts Martin Amis’s chilling Holocaust drama». The Guardian (en-GB), 2023-05-19. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-30.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]