Ida (filma)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ida
Ida (2013 film).jpg
Oriģinālais
nosaukums
Ida
Žanrs drāma
Režisors Pāvels Pavļikovskis
Producents
  • Ēriks Abrahams
  • Pjotrs Dzecoļs
  • Eva Puščinska
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Kristiāns Eidnss Andersens
Operators
Montāža Jaroslavs Kaminskis
Studija
Izplatītājs
  • Solopan (Polija)
  • Memento Films (Francija)
  • Artificial Eye (Apvienotā Karaliste)
Izdošana
Ilgums 82 minūtes[1]
Valsts
  • Polija
  • Dānija
  • Francija
  • Apvienotā Karaliste
Valoda
  • poļu
  • franču
  • latīņu
Budžets 2 miljoni €[2]
Kopējie ienākumi 11,1 miljoni US$[3]
IMDb profils

"Ida" (poļu: Ida) ir 2013. gada Polijas mākslas filma — drāma. Filmas režisors ir Pāvels Pavļikovskis, scenārija autori Pāvels Pavļikovskis un Rebeka Ļenkēviča.

"Ida" ieguva 87. Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākā filma svešvalodā", kļūstot par pirmo poļu mākslas filmu, kas saņēmusi šo balvu.[4] 2014. gadā Eiropas Kino akadēmija atzina "Idu" par "Labāko filmu" un Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija apbalvoja ar BAFTA kino balvu.[5][6]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gads, Polija. Pirms mūķenes zvēresta nodošanas klostera māsa Anna pēc klostera priekšnieces norādījuma dodas ciemos pie savas mātes māsas Vandas, bijušās tiesneses un prokurores. Vanda paziņo, ka Annas īstais vārds ir Ida Lebenšteina, un ka viņas ebreju izcelsmes vecāki tika nogalināti Otrā pasaules kara laikā. Ida nolemj atrast vecāku kapu vietu un kopā ar Vandu dodas ceļojumā, kas izgaismotu viņas pagātni.

Meklējumi atved viņas pie poļu zemnieku ģimenes, kas okupācijas sākumā slēpa Lebenšteinu ģimeni mežā, un pēc tam viņus turpat arī nogalināja. Nogalināti tika Idas vecāki un Vandas ārlaulībā dzimušais dēls, kuru viņa atstāja ar māsu, kamēr pati devās karā. Mazo Idu, kurai neviens nevarēja apliecināt ebreju saknes, atdeva mācītājam.

Apmaiņā pret atteikšanos uz mājas tiesībām sievietēm parāda vietu, kur ir apglabāti viņu radinieki. Vanda un Ida ved pīšļus uz ģimenes kapiem, lai tur tos pārapbedītu. Ida atgriežas klosterī un saprot, ka nav gatava kļūt par mūķeni. No klostera Idu izsauc uz pilsētu, jo viņas mātes māsa ir izdarījusi pašnāvību, izlecot pa logu. Pēc bērēm Ida dodas prom no pilsētas, taču skatītājs tā arī neuzzina, vai viņa atgriežas klosterī, vai arī dodas citā ceļā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «IDA (12A)». British Board of Film Classification. 2014. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 1. februāris.
  2. Anna Kilian. «Piotr Dzięcioł - wywiad o filmie Ida [Opus Film]». audiowizualni.pl, 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. februārī. Skatīts: 2015. gada 22. februāris.
  3. «Ida (2014) - International Box Office Results». Box Office Mojo. Skatīts: 2014. gada 2. septembris.
  4. Leo Barraclough. «Polish Film Institute Chief Celebrates as ‘Ida’ Becomes First Polish Movie to Win Foreign-Language Film Oscar». Variety, 2015. gada 23. februāris.
  5. John Hopewell. «‘Ida,’ ‘Leviathan’ Top European Film Awards Nominations». Variety, 2014. gada 8. novembris.
  6. «Bafta Film Awards 2015: Winners». BBC News. 2015. gada 9. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]