Elles vārti

Vikipēdijas lapa
"Elles vārti"
Oriģinālais
nosaukums
地獄門
Žanrs vēsturiska drāma
Režisors Teinosuke Kinugasa
Producents Masaiti Nagata
Scenārija autors Teinosuke Kinugasa
Galvenajās
lomās
Mūzika Jasusi Akutagava
Operators Kohejs Sugijama
Montāža Akira Kurosava
Studija Daiei Film
Izplatītājs Daiei Film
Izdošana
  • 1953. gada 31. oktobris
Ilgums 86 minūtes
Valsts Japāna
Valoda japāņu
IMDb profils

"Elles vārti" (japāņu: 地獄門, 'Jigokumon') ir 1953. gada Japānas vēsturiskā drāma. Filmas režisors un scenārija autors ir Teinosuke Kinugasa. Filmā atainots samuraja, ko atveido Kadzuo Hasegava, stāsts. Samurajs palīdz aizmukt no pilsētas Matiko Kjo atveidotajai varonei, viņš vēlas to apprecēt, bet izrādās, ka viņa jau ir precējusies. "Elles vārti" ir pirmā Daiei Film studijas krāsainā filma un pirmā krāsu filma, kas izplatīta ārpus Japānas.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heianas periods, 12. gadsimts. 1159. gada apvērsuma laikā sjogunam uzticīgais samurajs Morito Endo palīdz no pilsētas aizmukt galma dāmai Kesai un iemīlas viņā. Pēc sacelšanās apspiešanas samurajs atlīdzībā par paveikto lūdz atļauju precēties ar šo sievieti, bet viņa izrādās jau izprecināta sjoguna padotajām Vataru. Samurajs nepadodas un lūdz sievietei pamest vīru, kas noved pie traģiska rezultāta — viņa piekrīt palīdzēt Morito nogalināt vīru izstāstot kā slepkavības plānu, bet tikai iekļuvis guļamistabā un pēc zobena cirtiena tumsā, Endo saprot, ka sieviete izvēlējās iet bojā, lai izglābtu vīra dzīvību un savu godu.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Elles vārti" ieguva galveno balvu 1954. gada Kannu kinofestivālā.[1] 1955. gadā saņēma Kinoakadēmijas goda balvulabākā filma svešvalodā starp filmām, kas izplatītās ASV 1954. gadā, un 27. Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākais kostīmu dizains un krāsa".[2] 1954. gadā filma saņēma Ņujorkas kino kritiķu balvu kā labākā filma svešvalodā, kā arī ieguva Zelta Leoparda balvu Lokarno starptautiskajā kinofestivālā.[3]

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tā, kad Manhatanas Japāņu kopiena finansiāli atbalstīja filmas izplatīšanu Amerikas Savienotajās Valstīs 1954. gada decembrī, Boslijs Krouters to apskatīja The New York Times, nosaucot filmu par "skumju un brīnišķīgu trīspadsmitā gadsimta stāsta attēlojumu", Krouters rakstīja:[4]

"Iespējams, ka noslēpums, kas viņu saviļņojis, ir smalkums, kas sajauc zemes dzīļu karstās emociju straumes ar vislieliskāko virszemes miera straumi. Nežēlīgo kaisļu spriedze un agonija norisinās aiz formalitātes, lepnuma, pašdisciplīnas un augstvērtīgas estētiskās harmonijas aizmugurē esošā lieliska zīda ekrāna. Senās Japānas kultūra ir kļuvusi par šīs filmas materiālo stimulantu."

Vietnē Rotten Tomatoes filmai pozitīvs vērtējums 8.2/10.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Festival de Cannes: Gate of Hell». festival-cannes.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-08. Skatīts: 2009-01-25.
  2. «Awards for 1955». IMDb. Skatīts: 2014-09-14.
  3. «Winners of the Golden Leopard». Locarno. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-07-19. Skatīts: 2012-08-12.
  4. Bosley Crowther. «Gate of Hell (1953)». The Screen in Review. The New York Times, 1954. gada 14. decembris. Skatīts: 2014-09-14.
  5. «Gate of Hell (Jigokumon) (1954)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]