Žirafe (zvaigznājs)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žirafe
Žirafe
Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski): Cam
Nosaukums (latīniski) Camelopardalis
Rektascensija: 6 h
Deklinācija: +70°
Zvaigznāja platība: 757 kv. grādi. (18. vieta)
Galvenās zvaigznes: 2
Zvaigznes ar eksoplanētām: 3
Spožas zvaigznes: 0
Tuvās zvaigznes: 2
Spožākā zvaigzne: β Cam (4.03m)
Tuvākā zvaigzne: HD 46588 (58.22 ly)
Mesjē kataloga objekti: 0
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji Pūķis
Mazais Lācis
Cefejs
Kasiopeja
Persejs
Vedējs
Lūsis
Lielais Lācis
Redzams Latvijā visu gadu
Redzams platuma grādos no +90° līdz −10°

Žirafes zvaigznājs ir liels, bet blāvs ziemeļu puslodes zvaigznājs. Tas ir jauns zvaigznājs. 1598. gadā to piedāvāja holandiešu astronoms Petrus Plancius. Zvaigznājs kļuva plašāk pazīstams 1624. gadā, kad vācu astronoms Jakobs Barčs to iezīmēja savā zvaigžņu kartē. Plancius zvaigznājam bija devis nosaukumu „Žirafe” (Gyraffa Camelopardalis), lai gan pēc autora komentāriem saprotams, ka viņš bija domājis kamieli, ar kuru, saskaņā ar Pirmo Mozus grāmatu, Rebeka atjāja pie Īzāka uz Kanānu, lai kļūtu par tā sievu. Barčs izlaboja nosaukumu uz „Kamielis”, bet turpināja izmantot žirafes attēlu. Kādu laiku tika lietoti abi nosaukumi, bet pakāpeniski nosaukums „Žirafe” kļuva vispārpieņemts, bet bībeliskā versija aizmirsās.

Nozīmīgi objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]