Pāriet uz saturu

Kauss (zvaigznājs)

Vikipēdijas lapa
Kauss
Crater
Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski): Crt
Nosaukums (latīniski) Crater
Rektascensija:
  • 10h 51m 06.1297s–
  • 11h 56m 23.6655s
h
Deklinācija:
  • −6.6621790°–
  • −25.1957951°
°
Zvaigznāja platība: 282 kv. grādi. (53. vieta)
Galvenās zvaigznes: 4
Zvaigznes ar eksoplanētām: 1
Spožas zvaigznes: 0
Tuvās zvaigznes: 0
Spožākā zvaigzne: δ Crt (3,57m)
Tuvākā zvaigzne: γ Crt (83,85 ly)
Mesjē kataloga objekti: 0
Meteoru plūsmas: Eta Craterids
Robežzvaigznāji
Redzams Latvijā pavasarī
Redzams platuma grādos no +65° līdz 90°

Kauss (latīņu: Crater, saīsinājums: Crt) ir salīdzinoši neliels un blāvs zvaigznājs debess sfērā, kas pieder pie klasiskajiem debess zzvaigznājiem un ir pazīstams jau kopš antīkās astronomijas laikiem. Tā nosaukums cēlies no latīņu vārda crater, kas nozīmē “kauss” vai “trauks”, un zvaigznāja forma tradicionāli tiek attēlota kā kauss jeb biķeris, simbolizējot dieva Apollona kausu. Lai gan Kauss neizceļas ar ļoti spožām zvaigznēm, tam ir skaidri atpazīstama forma un stabila vieta gan vēsturiskajās, gan mūsdienu debesu kartēs. Debess sfērā Kauss atrodas dienvidu debess puslodē, tuvu debess ekvatoram. Zvaigznājs ir cieši saistīts ar Hidras zvaigznāju, uz kuras “muguras” tas it kā balstās, un robežojas arī ar Kraukli, Jaunavu, Lauvu un Sekstantu.

Kauss ir novērojams no +65° līdz −90°. Dienvidu puslodē un tropu reģionos tas paceļas augstu virs horizonta un ir labi saskatāms, savukārt Ziemeļu puslodē zvaigznājs redzams zemāk virs dienvidu horizonta un vislabāk novērojams pavasara vakaros (aprīlī). Tālākos ziemeļu platuma grādos Kausa redzamība ir ierobežota vai tas var nebūt redzams vispār. Starptautiskajā zvaigznāju sistēmā Kauss ir viens no 88 oficiāli atzītajiem zvaigznājiem, kuru robežas 20. gadsimtā standartizēja Starptautiskā Astronomijas savienība. Tam ir precīzi noteiktas debess koordinātu robežas, kas definē Kausu kā konkrētu debesu apgabalu, nevis tikai simbolisku “zvaigžņu zīmējumu”, un tas ieņem stabilu vietu mūsdienu astronomijā gan kā vēsturisks, gan praktiski lietots debess reģions.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]