Vēršu Dzinējs
Izskats
Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
| Saīsinājums (latīniski): | Boo |
| Nosaukums (latīniski) | Boötes |
| Rektascensija: | 15 h |
| Deklinācija: | +30° |
| Zvaigznāja platība: | 906.831 kv. grādi. (13. vieta) |
| Galvenās zvaigznes: | 7 |
| Zvaigznes ar eksoplanētām: | 4 |
| Spožas zvaigznes: | 3 |
| Tuvās zvaigznes: | 6 |
| Spožākā zvaigzne: | Arkturs (-0.04m) |
| Tuvākā zvaigzne: | ξ Boo (21.8 ly) |
| Mesjē kataloga objekti: | 0 |
| Meteoru plūsmas: | Kvadrantīdas |
| Robežzvaigznāji | Medību Suņi Berenikes Mati Ziemeļu Vainags Pūķis Herkuless Čūska Jaunava Lielais Lācis |
| Redzams Latvijā | pavasarī |
| Redzams platuma grādos no +90° līdz −50° | |
Vēršu dzinējs (latīņu: Boötes) ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Viens no 48 Ptolemaja zvaigznājiem. Zvaigznājā ar neapbruņotu aci redzamas 90 zvaigznes.
Nozīmīgi objekti
[rediģēt | labot pirmkodu]- Arkturs — zvaigznāja spožākā zvaigzne, kā arī ceturtā spožākā redzamā zvaigzne (visspožākā zvaigzne ziemeļu puslodē). Tās redzamais spožums ir −0.04m. Atrodas 36.7 gaismas gadu attālumā.
- τ Boo ir dubultzvaigzne. τ Boo A ir dzeltenbalts punduris. Tas ir par 20% masīvāks par Sauli. Tā redzamais spožums ir 4.5m. Atrodas apmēram 51 gaismas gadu attālumā. τ Boo B ir sarkanais punduris, kurš riņķo ap τ Boo A apmēram 240 AU attālumā. Tā redzamais spožums ir 11m.
- NGC 5466 — lodveida zvaigžņu kopa. Atklāja Viljams Heršels 1784. gada 17. maijā. Atrodas 51 800 gaismas gadu attālumā.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēršu Dzinējs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|