Altāris (zvaigznājs)
 Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
| Saīsinājums (latīniski): | Ara |
| Nosaukums (latīniski) | Ara |
| Rektascensija: | 17,39 h |
| Deklinācija: | −53,58° |
| Zvaigznāja platība: | 237 kv. grādi. (63. vieta) |
| Galvenās zvaigznes: | 7 |
| Zvaigznes ar eksoplanētām: | 3 |
| Spožas zvaigznes: | 2 |
| Tuvās zvaigznes: | 4 |
| Spožākā zvaigzne: | β Ara (2,9m) |
| Tuvākā zvaigzne: | 41 Ara (28,7 ly) |
| Mesjē kataloga objekti: | 0 |
| Meteoru plūsmas: | |
| Robežzvaigznāji | Dienvidu Vainags Skorpions Leņķmērs Dienvidu Trīsstūris Paradīzes Putns Pāvs Teleskops |
| Redzams Latvijā | nav novērojams |
| Redzams platuma grādos no +25° līdz −90° | |
Altāra zvaigznājs atrodas dienvidu puslodē starp Skorpiona un Dienvidu Trīsstūra zvaigznājiem. Latvijā nav novērojams. Grieķu mitoloģijā pastāvēja uzskats, ka altāri uzbūvējuši ciklopi, lai Olimpa dieviem sniegtu ziedojumus. Vēl pastāv varianti, ka tas ir dieva Dionīsa vai kentaura Hārona altāris.
Altāris ir arī zvaigznājs, kur varētu eksistēt vieni no tuvākajiem Zemei līdzīgajiem kosmiskajiem objektiem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altāris.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|