Krauklis (zvaigznājs)
- Šis raksts ir par zvaigznāju. Par citām jēdziena Krauklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 Zvaigznāja karte ar tā robežām | |
| Saīsinājums (latīniski): | Crv |
| Nosaukums (latīniski) | Corvus |
| Rektascensija: | 12 h |
| Deklinācija: | −20° |
| Zvaigznāja platība: | 184 kv. grādi. (70. vieta) |
| Galvenās zvaigznes: | 4 |
| Zvaigznes ar eksoplanētām: | 0 |
| Spožas zvaigznes: | 3 |
| Tuvās zvaigznes: | 1 |
| Spožākā zvaigzne: | γ Crv (Gienahs) (2,59m) |
| Tuvākā zvaigzne: | α Crv (48,2 ly) |
| Mesjē kataloga objekti: | 0 |
| Meteoru plūsmas: | |
| Robežzvaigznāji | |
| Redzams Latvijā | pavasarī |
| Redzams platuma grādos no +60° līdz −90° | |
Krauklis (latīņu: Corvus) ir neliels zvaigznājs dienvidu debess puslodē. Tas ir viens no 48 zvaigznājiem, ko 2. gadsimtā aprakstīja sengrieķu astronoms Ptolemajs, un mūsdienās ietilpst starp 88 Starptautiskās Astronomijas savienības oficiāli atzītajiem zvaigznājiem. Starptautiski pieņemtais zvaigznāja saīsinājums ir Crv.[1] Nosaukums cēlies no latīņu vārda corvus (“krauklis”), un sengrieķu mitoloģijā zvaigznājs saistīts ar dieva Apollona kalpu — kraukli.[2][3] Krauklis atrodas debess apgabalā pie Jaunavas, Kausa un Hidras zvaigznājiem. Kauss atrodas uz rietumiem no Kraukļa, Hidra — uz dienvidiem, bet Jaunava — ziemeļu un austrumu pusē. Kraukļa zvaigznājs atrodas samērā tuvu debess ekvatoram, tādēļ, lai gan pilnībā pieder dienvidu debess puslodei, ir labi novērojams arī daudzviet ziemeļu puslodē. Eiropā, tostarp Latvijā, Krauklis vislabāk novērojams pavasara vakaros; Latvijas platuma grādos tas redzams zemu virs dienvidu horizonta..
Lai gan Krauklis nav liels pēc platības un tajā nav īpaši spožu zvaigžņu, tas ir viegli atpazīstams, jo tā spožākās zvaigznes veido raksturīgu četrstūrainu figūru. Zvaigznājā atrodas arī vairāki dziļā kosmosa objekti, kas ir interesanti astronomiskajiem novērojumiem.
Novietojums debesīs
[labot | labot pirmkodu]
Krauklis ir neliels dienvidu debess puslodes zvaigznājs, kas atrodas samērā tuvu debess ekvatoram. Pēc Starptautiskās Astronomijas savienības noteiktajām robežām tas aizņem debess apgabalu aptuveni no 11 h 56 min līdz 12 h 57 min rektascensijā un no −25° 12′ līdz −11° 41′ deklinācijā. Tā platība ir 184 kvadrātgrādi, kas padara Kraukli par vienu no mazākajiem oficiālajiem zvaigznājiem. Šāds novietojums ļauj to novērot gan lielākajā daļā ziemeļu puslodes, gan dienvidu puslodē, lai gan dažādos augstumos virs horizonta.
Krauklis robežojas ar vairākiem labi zināmiem zvaigznājiem. Uz ziemeļiem no tā atrodas Jaunava, austrumos un dienvidos — Hidra, bet rietumos tam piekļaujas Kauss. Šie trīs zvaigznāji debesīs veido raksturīgu grupu, kas bieži sastopama arī sengrieķu mitoloģiskajos attēlojumos. Attiecībā pret apkārtējiem zvaigznājiem Krauklis atrodas uz dienvidrietumiem no Jaunavas spožākās zvaigznes Spikas, uz austrumiem no Kausa un virs Hidras ķermeņa daļas. Šāds izvietojums palīdz to viegli atrast pavasara debesīs.
Krauklis ir viegli atpazīstams pēc tā spožāko zvaigžņu veidotās raksturīgās četrstūrveida figūras. Ziemeļu puslodē tas vislabāk novērojams pavasarī, īpaši aprīlī un maijā, kad vakaros atrodas augstāk virs horizonta. Tā centrālā daļa kulminē ap pusnakti marta beigās, bet maijs bieži tiek uzskatīts par piemērotāko mēnesi tā novērošanai. Latvijā Krauklis ir redzams katru gadu pavasara vakaros, tomēr tā atrašanās uz dienvidiem no debess ekvatora nozīmē, ka zvaigznājs virs horizonta paceļas samērā zemu. Atkarībā no novērotāja atrašanās vietas Latvijā tā augstums kulminācijas laikā parasti ir aptuveni 7–22° virs dienvidu horizonta. Tādēļ veiksmīgai novērošanai nepieciešams atklāts dienvidu horizonts, tumšas debesis un neliels gaismas piesārņojums. Dienvidu puslodē Krauklis redzams ievērojami augstāk virs horizonta un ilgāku laiku nakts debesīs.
Zvaigznes
[labot | labot pirmkodu]Lai gan Krauklis nav viens no spožākajiem zvaigznājiem debesīs, tā galvenās zvaigznes veido viegli atpazīstamu četrstūrim līdzīgu figūru. Šo zvaigznāju galvenokārt veido Gamma Corvi, Beta Corvi, Delta Corvi un Epsilon Corvi, savukārt Alfa Corvi jeb Alčiba, neraugoties uz apzīmējumu “alfa”, nav spožākā zvaigzne zvaigznājā. Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) apstiprinātie Kraukļa spožāko zvaigžņu īpašvārdi ir Gienah, Kraz, Algorab un Alchiba.
Gamma Corvi (γ Corvi), kuras tradicionālais nosaukums ir Gienahs, ir spožākā Kraukļa zvaigznāja zvaigzne. Tās redzamais spožums ir aptuveni 2,6 zvaigžņlielumi, un tā atrodas apmēram 154 gaismas gadu attālumā no Saules. Gienah ir zilganbalta B spektra klases milzu zvaigzne, kuras masa un spožums ievērojami pārsniedz Saules rādītājus. Nosaukums ir arābu izcelsmes un nozīmē “spārns” jeb “kraukļa spārns”. IAU šo nosaukumu oficiāli apstiprināja 2016. gadā.
Delta Corvi (δ Corvi), pazīstama kā Algorabs, ir viena no spožākajām Kraukļa zvaigznēm. Tās redzamais spožums ir aptuveni 2,9–3,0 zvaigžņlielumi, un tā atrodas apmēram 87 gaismas gadu attālumā no Saules. Algorabs ir dubultzvaigžņu sistēma, kuras galvenā sastāvdaļa ir balta vai zilganbalta zvaigzne. Tā astronomiem ir interesanta gan ar savām spektrālajām īpašībām, gan pavadoņzvaigzni. Nosaukums Algorab ir cēlies no arābu valodas vārda, kas nozīmē “krauklis”.
Beta Corvi (β Corvi), kuras tradicionālais nosaukums ir Krazs, ir viena no spožākajām zvaigznēm zvaigznājā un parasti tiek uzskatīta par otro spožāko Kraukļa zvaigzni. Tās redzamais spožums ir aptuveni 2,6–2,7 zvaigžņlielumi, bet attālums līdz Saulei ir apmēram 140–146 gaismas gadi. Krazs ir dzeltena vai oranždzeltena spožā milzu zvaigzne (G5 II), kas jau ir atstājusi galvenās secības stadiju un ievērojami evolucionējusi. Nosaukuma izcelsme nav droši zināma, taču IAU to standartizēja 2018. gadā.
Alfa Corvi (α Corvi), saukta par Alčiba, atrodas aptuveni 49 gaismas gadu attālumā no Saules. Tās redzamais spožums ir ap 4,0 zvaigžņlielumiem, tāpēc tā nav spožākā zvaigzne zvaigznājā, lai gan tai piešķirts apzīmējums “alfa”. Alčiba ir F spektra klases balti dzeltena galvenās secības zvaigzne, kas izstaro vairāk enerģijas nekā Saule. Nosaukums ir arābu izcelsmes un saistīts ar vārdu “krauklis”. Tā ir labs piemērs tam, ka apzīmējumi ne vienmēr atbilst zvaigžņu spožuma secībai.
Starp citām ievērojamām Kraukļa zvaigznēm ir Epsilon Corvi (ε Corvi), tradicionāli pazīstama kā Minkars. Tā ir oranžsarkana K spektra klases milzu zvaigzne, kas atrodas vairāk nekā 300 gaismas gadu attālumā no Saules un veido vienu no četrām Kraukļa raksturīgā četrstūra virsotnēm. Interesanta ir arī Eta Corvi (η Corvi), salīdzinoši tuva F spektra klases zvaigzne, ap kuru konstatēti plaši putekļu diski. Šī sistēma tiek intensīvi pētīta planētu sistēmu veidošanās un evolūcijas kontekstā, jo tajā novērojams neparasti liels silto putekļu daudzums. Pie maiņzvaigznēm pieder R Corvi, kas ir Mira tipa ilgperioda mainīgā zvaigzne ar ievērojamām spožuma svārstībām vairāku mēnešu ciklā, kā arī TV Corvi, maiņzvaigzne, kuras spožums periodiski strauji pieaug vielas pārneses dēļ dubultzvaigžņu sistēmā.
Kraukļa zvaigznājā sastopamas arī vairākas dubultzvaigznes un citas mainīgās zvaigznes, tomēr ar neapbruņotu aci visvieglāk pamanāmas tieši Gienahu, Krazu, Algorabu, Minkaru un Alčibu, kas kopā veido zvaigznāja raksturīgo figūru pavasara debesīs.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ilgonis Vilks. «Zvaigznājs». enciklopedija.lv. Nacionālā enciklopēdija. Skatīts: 2026. gada 17. jūnijā.
- ↑ «Corvus». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 17. jūnijā.
- ↑ Dominic Ford. «The Constellation Corvus». in-the-sky.org (angļu). Skatīts: 2026. gada 17. jūnijā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krauklis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Hederiha mitoloģijas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |