1697. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1694 1695 1696 - 1697 - 1698 1699 1700 |
| Latvijā: | 1694 1695 1696 - 1697 - 1698 1699 1700 |
| Laikapstākļi: | 1694 1695 1696 - 1697 - 1698 1699 1700 |
| Sportā: | 1694 1695 1696 - 1697 - 1698 1699 1700 |
| Kino: | 1694 1695 1696 - 1697 - 1698 1699 1700 |
Šajā lapā ir apkopoti 1697. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē sāka valdīt jaunais Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pavasarī Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs Jelgavā uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību, pa ceļam uz rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars Pēteris, uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu. Jelgavas pilī notika diplomātiskas sarunas par abu valstu sadarbību pret zviedriem.