1699. gads Latvijā

Pasaulē:	1696 1697 1698 - 1699 - 1700 1701 1702
Latvijā:	1696 1697 1698 - 1699 - 1700 1701 1702
Laikapstākļi:	1696 1697 1698 - 1699 - 1700 1701 1702
Sportā:	1696 1697 1698 - 1699 - 1700 1701 1702
Kino:	1696 1697 1698 - 1699 - 1700 1701 1702

Šajā lapā ir apkopoti 1699. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa māte Elizabete Sofija (līdz 1703) un tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Vidzemes ģenerālsuperintendents Johans Fišers pameta Vidzemi un atgriezās Vācijā, Lībekā.
• Aglonā, Viļņas dominikāņu klostera priora, tēva, Remigija Mosokovska izvēlētajā vietā dominikāņi uzbūvēja pirmo koka baznīcu kopā ar klosteri. Šajā pat gadā baznīca nodega.
• Vēl dominikāņi uzcēla koka baznīcu Raipolē un koka kapliču Pildā.
• No jauna tika uzcelta koka baznīca Gaujienā, kuru pēc 3 gadiem nodedzināja krievu armija.
• Zviedru armijas ģenerālleitnants, landrāts, Ozolmuižas īpašnieks Karls Frīdrihs fon Mengdens un viņa sieva Helena Renata Fon Taube Dikļu baznīcai uzdāvināja kokgriezumiem rotātu kanceli. Kanceles jumtiņu rotāja eņģeļu un akanta vijumu ietverts polihroms, kā arī Mengdemu un Taubes alianses ģerboņi.
• Mērsraga baznīca bijusi tik sliktā stāvoklī, ka vētra sagāzusi baznīcas torni.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 739 lasti kviešu, 9585 lasti rudzu, 1596 lasti miežu, 149 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Dzimuši

• 14. janvāris — Jānis Lukaševičs, lietuviešu jezuītu ordeņa loceklis, skolotājs un misionārs. Darbojies Varakļānu un Preiļu apvidos, Izvaltā, Dubnā, Pušā. Sagatavojis rakstus latgaliešu valodā. Pirmās latgaliešu grāmatas sastādītājs (miris 1779).
• 9. novembris — Oto Kristofers fon der Hovens, Kurzemes hercogistes muižnieks un politiķis, Briežu un Vircavas muižu īpašnieks (miris 1775).