1700. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703
Latvijā: 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703
Laikapstākļi: 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703
Sportā: 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703
Kino: 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703

Šajā lapā ir apkopoti 1700. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Sākās Lielais Ziemeļu karš.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1700. gada 11. februārī Saksijas kūrfirstistes karaspēks 12 tūkstošu kājnieku un 600 dragūnu sastāvā bez kara pieteikuma šķērsoja Misas upi pie Olaines, kas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes robeža ar Zviedru Vidzemi, un ieņēma Pārdaugavā esošo Kobrona skansti. Sakši šķērsoja Daugavu pie Jumpravas muižas, ielauzās Vidzemē un sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu. Pēc ziedru uzvaras kaujā pie Narvas 1700. gada 30. novembrī Saksijas karaspēks atkāpās no Rīgas, ieņēma Kokneses cietoksni un apmetās ziemas nometnē.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]