1700. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703 |
| Latvijā: | 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703 |
| Laikapstākļi: | 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703 |
| Sportā: | 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703 |
| Kino: | 1697 1698 1699 - 1700 - 1701 1702 1703 |
Šajā lapā ir apkopoti 1700. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Sākās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju un okupēto Sēlijas daļu pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa māte Elizabete Sofija (līdz 1703) un tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1700. gada 11. februārī Saksijas kūrfirstistes karaspēks 12 tūkstošu kājnieku un 600 dragūnu sastāvā bez kara pieteikuma šķērsoja Misas upi pie Olaines, kas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes robeža ar Zviedru Vidzemi, un ieņēma Pārdaugavā esošo Kobrona skansti. Sakši šķērsoja Daugavu pie Jumpravas muižas, ielauzās Vidzemē un sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu. Pēc ziedru uzvaras kaujā pie Narvas 1700. gada 30. novembrī Saksijas karaspēks atkāpās no Rīgas, ieņēma Kokneses cietoksni un apmetās ziemas nometnē.