1696. gads Latvijā

Pasaulē:	1693 1694 1695 - 1696 - 1697 1698 1699
Latvijā:	1693 1694 1695 - 1696 - 1697 1698 1699
Laikapstākļi:	1693 1694 1695 - 1696 - 1697 1698 1699
Sportā:	1693 1694 1695 - 1696 - 1697 1698 1699
Kino:	1693 1694 1695 - 1696 - 1697 1698 1699

Sadalītā Latvija.

Sadalītā Latvija (1629–1795).

Šajā lapā ir apkopoti 1696. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.

Valdnieki

• Inflantiju līdz savai nāvei 17. jūnijā pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Pēc Jana Andžeja Plātera nāves par Inflantijas vaivadu tika iecelts Oto Frideriks Felkerzāms.
• Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru tika iecelts Ēriks Dālbergs.
• Slikto laikapstākļu dēļ Zviedru Vidzemē izcēlās bads. Notikumu aculiecinieks Kristians Kelhs kā lūzuma brīdi uzsver februāra beigas: “Starp zemas kārtas cilvēkiem izcēlās tāds trūkums pēc maizes, ka nevarēja no nabagiem, tāpat veseliem kā slimiem nekur glābties.” Daudzi klīduši apkārt un lūguši, lai tos pieņem darbā “par maizi”, citi “aiz bada palika melni un tik nespēcīgi, ka gar zemi nokrita”. Lai arī pavasarī šķita, ka posts atkāpsies, 1696. gada vasarā Vidzemē atkārtojās iepriekšējais — jau atkal lielākā daļa sējumu lietavu dēļ gāja zudumā un ievākt izdevās tikai ceturto vai piekto daļu. Šo krājumu ātri apēda, un “drīz pēc pļaujamā laika iesākās tāds briesmīgs bads, ko ar spalvu nemaz nevar aprakstīt”.
• Pēc Dālberga iniciatīvas latviešu valodā laists klajā senākais likumu izdevums “Savādi kara tiesas likumi”.
• Tika pabeigta Vidzemes muižu zemju uzmērīšana, kas kopumā ilga 15 gadu, kur piedalījās pavisam 49 mērnieki. Rezultātā zviedru administrācija saņēma ievērojamu skaitu jaunu karšu, kas ieguva nosaukumu “Jaunais iedalījums”. Tajās muižu un zemnieku aramzemi un mežus iedalīja 4 dažādas kvalitātes kategorijās. Mērījuma rezultātus parādīja mucasvietās.
• Landrāts Kārlis Gustavs fon Klots (Carl Gustav von Clod’t) Zaubē uzcēla ozolkoka baznīcu.
• Pasienes dominikāņi Šķaunē uzcēla pirmo koka kapelu.
• Tika pabeigti Trikātas baznīcas remontdarbi. Tos vadīja Rīgas meistars Larss Nilsons Spāks un būvmeistars Indriķis Vēde. Tika salabots jumts, uzbūvēta jauna velvēta altārtelpa un jauna sakristeja, piebūvēti kontrforsi un jumta korē uzcelts koka zvanu tornītis.
• Bruzilu muižu nopirka Ezeres Ketleri.
• Magnuss fon Butlārs Remtes muižu pārdeva Magnusam Ernestam fon der Brinkenam.
• Rīgā tiek pabegti pēc tirgotāja Ernsta Metsū — Danenšterna pasūtījuma celtā dzīvojamā nama (Dannenšterna nams) būvdarbi.

Marts

• 23. marts — Zviedru Vidzemē tika izdots „Ekonomijas reglaments” (Oekonomisches Reglament), saskaņā ar kuru zemnieka mājas nu bija kroņa īpašums. Par savu saimniecību zemnieks maksāja nomu, kuras lielums bija noteikts vakas grāmatā — maksāja nevis valstij tieši, bet ar muižkunga starpniecību, maksājot tam nodevas un pildot klaušas. Noteikti tika arī miesas sodu apmēri. Par nepareizu rīcību pret zemniekiem paredzēja sodīt arī muižas nomnieku ar naudas sodu un netaisni atņemto naturāliju atdošanu. Zemniekiem formāli piešķīra sūdzēšanās tiesības instanču kārtībā no muižas nomnieka sākot līdz pat Zviedrijas karalim.

Novembris

• 27. novembris — Ģenerālgubernators Ē. Dālbergs izdeva plakātu, ka Vidzemes zemniekiem arī neražu un bada gados jāmaksā savas nodevas, piedraudot tos, kas to nedarīs vai nobēdzinās labību, apķīlāt un sodīt ar 6 pāriem rīkšu.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 8 lasti kviešu, 4500 lasti rudzu, 198 lasti miežu, 172 lasti auzu (lasts kviešu — 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Dzimuši

• 7. februāris — Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents un Krievijas vēstnieks (miris 1764).
• 23. novembris — Saksijas Morics, Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726. gada līdz 1728. gada augustam bija ievēlēts par Kurzemes un Zemgales hercogu (miris 1750).

Miruši

• 24. februāris — Jans Andžejs Plāters, grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads, Indricas muižas īpašnieks (dzimis 1626).

Attēlu galerija

• 
  Danenšterna nams.