1704. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1701 1702 1703 - 1704 - 1705 1706 1707 |
| Latvijā: | 1701 1702 1703 - 1704 - 1705 1706 1707 |
| Laikapstākļi: | 1701 1702 1703 - 1704 - 1705 1706 1707 |
| Sportā: | 1701 1702 1703 - 1704 - 1705 1706 1707 |
| Kino: | 1701 1702 1703 - 1704 - 1705 1706 1707 |
Šajā lapā ir apkopoti 1704. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1704. gada 26. jūlijā Krievijas karaspēks cieta sakāvi kaujā pie Jēkabpils.