1703. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1700 1701 1702 - 1703 - 1704 1705 1706 |
| Latvijā: | 1700 1701 1702 - 1703 - 1704 1705 1706 |
| Laikapstākļi: | 1700 1701 1702 - 1703 - 1704 1705 1706 |
| Sportā: | 1700 1701 1702 - 1703 - 1704 1705 1706 |
| Kino: | 1700 1701 1702 - 1703 - 1704 1705 1706 |
Šajā lapā ir apkopoti 1703. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
̈* Kurzemes hercoga atraitne Elizabete Sofija 1703. gada 30. martā Potsdamas pilī otrreiz salaulājās ar Baireitas markgrāfu Kristiānu Ernstu (Christian Ernst von Brandenburg-Bayreuth, 1644–1712) un pārcēlās uz viņai atdāvināto Erlangenes pili. Viņas dēls hercogs Frīdrihs Vilhelms mācījās Erlangenas Bruņinieku akadēmijā.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. janvāris - Ēriks Dālbergs (Erik Jonsson Dahlberg), feldmaršals, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, arhitekts (dzimis 1625)