1702. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1699 1700 1701 - 1702 - 1703 1704 1705 |
| Latvijā: | 1699 1700 1701 - 1702 - 1703 1704 1705 |
| Laikapstākļi: | 1699 1700 1701 - 1702 - 1703 1704 1705 |
| Sportā: | 1699 1700 1701 - 1702 - 1703 1704 1705 |
| Kino: | 1699 1700 1701 - 1702 - 1703 1704 1705 |
Šajā lapā ir apkopoti 1702. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa māte Elizabete Sofija (līdz 1703) un tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1702. gada janvārī zviedru karaspēks no ziemas nometnes Virgā pārvietojās uz Lietuvu, bet 23. martā iebruka Polijā. Polijas-Lietuvas kopvalsts valdība bija gatava atteikties gan no Latgales, gan no Kurzemes un Zemgales hercogistes.
1702. gada 18. jūlijā ap 40 000 vīru liels Krievijas caristes karaspēks Borisa Šeremetjeva vadībā kaujā pie Omuļiem sakāva ap 5700 vīru lielo Volmāra fon Šlipenbaha komandēto Zviedru Vidzemes karaspēka vienību. Pēc šis uzvaras krievu karaspēks izpostīja Vidzemi.