1701. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1698 1699 1700 - 1701 - 1702 1703 1704 |
| Latvijā: | 1698 1699 1700 - 1701 - 1702 1703 1704 |
| Laikapstākļi: | 1698 1699 1700 - 1701 - 1702 1703 1704 |
| Sportā: | 1698 1699 1700 - 1701 - 1702 1703 1704 |
| Kino: | 1698 1699 1700 - 1701 - 1702 1703 1704 |
Šajā lapā ir apkopoti 1701. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa māte Elizabete Sofija (līdz 1703) un tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1701. gada 19. jūlijā Pārdaugavā notika Daugavas kauja. Apvienotais Saksijas, Kurzemes un Krievijas karaspēks Oto Arnolda fon Paikula un hercoga Frīdriha Vilhelma vadībās izvietojās Daugavas kreisajā krastā no Spilves pļavām līdz Katlakalnam. Zviedru kājnieki dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un spējā triecienā sakāva sakšus un krievus, kas bija spiesti atkāpties. Karalis Kārlis XII viegli ieņēma Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, hercogs Frīdrihs Vilhelms kopā ar ģimeni aizbēga uz Prūsiju. 1701. gada oktobrī zviedri izveidoja karaspēka ziemas nometni Virgā pie Liepājas.