Abavas senleja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Abavas senleja
Abavas senleja
Abavas senleja pie Matkules
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ģeogrāfiskais apgabals Austrumkursas augstiene
Atdala Ziemeļkursas augstieni
no Austrumkursas augstienes
Garums 60 km
Platums 0,1—2,5 km
Platība 236 km2
Augstums 24—50 m
Pilsētas Tukums, Kandava, Sabile
Koordinātas 56°59′30″N 22°55′50″E / 56.99167°N 22.93056°E / 56.99167; 22.93056Koordinātas: 56°59′30″N 22°55′50″E / 56.99167°N 22.93056°E / 56.99167; 22.93056
Abavas senleja (Latvija)
Abavas senleja
Abavas senleja
Abavas senleja Vikikrātuvē

Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos. Ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Virbupes ietekai, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju līdz tās iztekai no Valguma ezeram austrumos un Vašlejas ieleju līdz Spirgum. Lielākais garums austrumu—rietumu virzienā ap 60 km, platība — 236 km².[1] Daļa no senlejas iekļauta Abavas senlejas dabas parkā.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abavas—Slocenes senleja sakrīt ar ielejveida iegrauzumu pamatiežos. pamatiežu virsu veido augšdevona dolomīti, dolomītmerģeļi, smilšakmeņi, māli, aleirolīti un ģipšakmeņi. Pamatieži atsedzas kanjonveida Abavas ielejas pamatkrastu stāvajās nogāzēs un upes gultnē lejpus Kandavas. Ģipša izplatības vietās sastopamas karsta kritenes un sēravoti. Imulas un Amulas krastos un sāngravās sastopami gaišpelēki un zilpelēki smilšakmeņi ar bruņuzivs atliekām.

Pamatiežus sedz plāna, pārsvarā līdz 10 m, kvartāra nogulumu kārta, ko veido ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi (smilšmāls, grants, oļi, smilts, aleirīti). Tos dažviet klāj jaunāki nogulumi — kūdra, saldūdens kaļķieži un alūvijs. Lielākās kaļķiežu atradnes ir Kauķu kalns (Imulas Staburags) un Čužu purvs.

Ģeomorfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abavas senleja ir ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleju sistēma. Sākotnēji izveidojās ielejas rietumu daļa, Kandavas stacionārajam baseinam noplūstot uz VentasUsmas sprostezeru, vēlāk — pārējā senlejas daļa, Zemgales sprostezeram pa Augšbērzes—Augšabavas, Vašlejas un AbavasSlocenes ieleju noplūstot uz to pašu Ventas—Usmas sprostezeru. Morfoloģiski Abavas senleja iedalās vairākās daļās:

  • Augšabava — Abavas ieleja no Irlavas līdz Jaunsātiem. Platums >1,5 km, pamatkrastu nogāzes lēzenas, terasētas (4 terases).
  • Abavas ieleja no Kandavas līdz Virbupei. Vissenākā senlejas daļa, 0,8—0,9 km plata, 30—58 m dziļa, pamatkrastu nogāzes stāvas, terasētas (līdz 7 terasēm).
  • Senlejas daļa no Kandavas līdz Valguma ezera austrumu galam. Platums no 1,5—2,5 km rietumu daļā līdz 0,7—1,5 km austrumos, terašu platums dažviet pārsniedz 1 km. Pamatkrasti lēzenāki. Pie Kandavas sena delta, pie Tukumaosveida grēda.
  • Vašlejas ieleja. 12 km garš un līdz 3,5 km plats neterasēts purvains pazeminājums. Centrālajā daļā vairāki pacēlumi, ko veido seno deltu nogulumi.

Hidroloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senlejas rietumu daļu atūdeņo Abava un tās pietekas, lielākās no kurām ir Viesata, Vēdzele, Pūre, Amula, Imula un Virbupe. Austrumu daļu atūdeņo Slocene un tās pieteka Vašleja. Upju palienēs un ieleju krastu nogāžu piekājēs daudz pārmitru platību (avoksnāji, nelieli purvi). Pamatkrastu nogāzēs daudz avotu, kas veicina noslīdeņu un nogruvumu veidošanos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 10. lpp.