Vārmes nolaidenums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vārmes nolaidenums
Vārmes nolaidenums
Vārmes nolaidenuma ainava Kabiles pagastā
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Austrumkursas augstiene
Garums 70 km
Platums 4—15 km
Platība 700 km2
Augstākais kalns Virteļu kalns
Augstums 148,8 m
Pilsētas Saldus
Koordinātas 56°51′N 22°18′E / 56.850°N 22.300°E / 56.850; 22.300Koordinātas: 56°51′N 22°18′E / 56.850°N 22.300°E / 56.850; 22.300
Vārmes nolaidenums (Latvija)
Vārmes nolaidenums
Vārmes nolaidenums

Vārmes nolaidenums ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes rietumos Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Kuldīgas un Saldus novados.[1] Stiepjas ap 70 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā. Rietumos robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, rietumos piekļaujas Saldus paugurainei. Ziemeļos Abavas ieleja to atdala no Ugāles līdzenuma, bet dienvidos plešas Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenums. Augstākais virsmas punkts ir Virteļu kalns (148,8 m vjl) pie Ēvaržiem.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārmes nolaidenums izvietojies uz pamatiežu Austrumkurzemes pacēluma rietumu nogāzes. Pamatiežu virsa paaugstinās no 40 m vjl ziemeļu un dienvidrietumu malā līdz 100 m vjl dienvidaustrumu daļā. Virsu veido terigēnie ieži un karbonātieži — dolomīti, dolomītmerģeļi, smilšakmeņi, aleirolīti un māli. Lokālo pacēlumu nolaidenuma dienvidos veido kaļķakmeņi.

Pamatiežus pārsedz samērā plāna (7—15 m) kvartāra nogulumu sega, kuras lielākais biezums (25—30 m) ir pamatiežu virsas pazeminājumā pie Šķēdes, bet Pampāļu paugurvalnī — pat 40—60 m. Nogulumu sega sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu sakrokotiem nogulumiem. Dienvidos no Cieceres ielejas līdz Pampāļu paugurvalnim pārsedzošo slāņkopu veido limnoglaciālie mālainie nogulumi. Paksītes ielejā Zirņu apkaimē ir vairākas saldūdens kaļķiežu atradnes. Turpat Paksītes aluviālajos nogulumos atrasts arī dimanta pavadoņminerālis pirops.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nolaidenuma lielāko daļu aizņem VārmesZirņu Degēra rievoto morēnu lauks. Tā virsmas absolūtais augstums mainās no 50—80 m vjl ziemeļu daļā līdz 60—100 m vjl dienvidu daļā. Morēnu lauka virsma ir viegli viļņota — rievota. Vietām viļņoto virsu saposmo 15—30 m dziļas upju ielejas. Degēra morēnas pārsvarā ir paralēlas cita citai un orientētas rietumu—austrumu virzienā, perpendikulāri ledāja reģionālās kustības virzienam. Mezoformu garums ir no 150 m līdz 1,2 km, platums — no 70 m līdz 1 km, relatīvais augstums parasti 2—5 m, retāk — 7—10 m. Vārmes—Zirņu rievoto morēnu laukā saskaitītas vismaz 1500 Degēra morēnas. Nolaidenuma dienvidu daļu aizņem austrumu—rietumu virzienā orientētais Pampāļu paugurvalnis ar tā augstāko virsotni Virteļu kalnu (148,8 m vjl).

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noalidenumā klimats mēreni vēss un vidēji mitrs. Gada vidējā temperatūra ap 6 °C, janvāra — no –4 līdz –5 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods 140—150 dienas, nokrišņu daudzums — 600—700 mm gadā, no tiem 450—500 mm ir siltajā gada laikā. Sniega sega biezums līdz 20 cm, tā var saglabāties līdz 60 dienām.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatiežu atsegumi Šķēdes krastā

Vārmes nolaidenums atrodas Ventas baseinā, upju tīkls samērā biezs. Garākās un ūdeņiem bagātākās ir Riežupe, Šķēde un Ciecere. Nolaidenuma teritorijā atrodas šo upju augštece un vidustece, tās tek austrumu—rietumu virzienā. Tā kā nolaidenums atrodas augstienes nogāzē, upes ir straujas un krāčainas, to relatīvais kritums vietām sasniedz 4—6 m/km. Ciecerei un Šķēdei vietām ir 15—30 m dziļas kanjonveida ielejas ar pamatiežu atsegumiem krastos.

Ezeru Vārmes nolaidenumā maz, lielākās ūdenstilpes ir Vaiķenieku ezers (28 ha) un Pakuļu ūdenskrātuve (1,72 km²). Arī purvu ir maz, lielākie ir Gāgu purvs (390 ha) un Dižais Vaiķenieks (283 ha).

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās aizsargājamās teritorijas Vārmes nolaidenumā ir Sātiņu dīķu dabas liegums. Aizsargājami ģeoloģiski objekti ir Šķēdes atsegums Vārmes pagastā un Pavāru atsegumi Zirņu pagastā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 6. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 36. lpp.