Saldus pauguraine
Saldus pauguraine | |
---|---|
Saldus pauguraines ainava pie Lielcieceres | |
Kontinents | Eiropa |
Valstis | Latvija |
Ietilpst | Austrumkursas augstiene |
Garums | 57 km |
Platums | 21—35 km |
Platība | 1253 km2 |
Augstākais kalns | Smiltiņu kalns |
Augstums | 153,4 m |
Pilsētas | Saldus, Brocēni |
Koordinātas | 56°45′N 22°40′E / 56.750°N 22.667°EKoordinātas: 56°45′N 22°40′E / 56.750°N 22.667°E |
Saldus pauguraine ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes vidusdaļā Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Tukuma un Saldus novados.[1] Stiepjas 42—57 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā. Ziemeļos Abavas senleja to atdala no Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines. Pa marginālo nogāžu piekāji robežojas ar Spārnenes viļņoto līdzenumu austrumos un Vārmes nolaidenumu rietumos, bet dienvidos stāva nogāze norobežo no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma. Dienvidaustrumu robeža ar Lielauces pauguraini grūti pamanāma. Augstākais virsmas punkts ir Smiltiņu kalns (153,4 m vjl) pie Zantes.
Ģeoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pauguraine atrodas uz Austrumkurzemes pamatiežu virsas pacēluma augstākās daļas, un ar šā pacēluma nogāzēm daudzviet sakrīt arī pauguraines robežas. Pamatiežu virsas augstums ir no 70—90 m vjl Matkules apvidū līdz 110—117 m vjl pie Zantes un Satiķiem. Rietumu malā pamatiežos ir ap 1 km plats dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā izstiepts ielejveida iegrauzums. Pamatiežu augšējo daļu veido galvenokārt karbonātieži — dolomīti un dolomītmerģeļi. Pauguraines dienvidu malā pamatiežu virsā ir apakškarbona smilšakmeņi, smiltis, dolomīti, dolomītmerģeļi un kaļķakmeņi. Pie Saldus ir vairāki kaļķakmens denunciācijas palikšņi, un tur atrodas kaļķakmens ieguves karjeri.
Kvartāra noguluma segas biezums pārsvarā ir tikai 10—20 m, tikai dienvidu daļā un pauguros ap Remti un Zanti tas palielinās līdz 40 m. Nogulumu apakšējo daļu pauguraines vidusdaļā un dienvidu daļā veido zilganais un zaļganpelēkais smilšmāls un mālsmilts. Pauguraines vidusdaļā un uz ziemeļiem no Cieceres ezera morēnas smilšmālu un mālsmilti pārsedz māli, aleirīti un smiltis.
Reljefs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saldus paugurainē reljefa augstums ir no 85 m vjl ziemeļos līdz 130—155 m vjl dienvidu un dienvidaustrumu daļā. Meridionāli stiepjas Lutriņu un Zantes paugurgrēdas, starp kurām atrodas Saldus—Amulas limnoglaciālais līdzenums. Zantes paugurgrēda paceļas 30—50 m virs apkārtējās teritorijas un tajā izvietojies pauguraines augstākais punkts Smiltiņu kalns (155,3 m vjl). Lutriņu paugurgrēdā relatīvais reljefa augstums ir mazāks, īpaši ziemeļu daļā. Starp Vāni un Sabili tā pāriet pamatmorēnas līdzenumā.
Viegli viļņoto Saldus—Amulas līdzenuma reljefu saposmo 20—30 m dziļas ledāja kušanas ūdeņu noteces ielejas (Imula, Amula, Ciecere u.c.).
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Paugurainē klimats mēreni vēss un vidēji mitrs. Gada vidējā temperatūra 5,75 °C, janvāra — –5 °C, jūlija — 16,5 °C. Bezsala periods 130—140 dienas, nokrišņu daudzums — 600—700 mm gadā. Sniega sega veidojas pēc 20. decembra, nokūst marta beigās; tās biezums līdz ap 20 cm.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfisko tīklu veido Ventas baseina upes. Tās tek pa 15—25 m dziļām ledāja kušanas ūdeņu noteces ielejām. Garākās ir Abavas pietekas Amula (55 km) un Imula (52 km), kas visā garumā tek pa Saldus pauguraines teritoriju. Pauguraines rietumu daļu atūdeņo Cieceres, Šķēdes un citu mazāku Ventas pieteku augšteces.
Ezeru vairāk ir pauguraines dienvidu daļā. Tie aizņem galvenokārt subglaciālo iegultņu zemākās vietas un ir šauri, gari un dziļi. Lielākais ir Cieceres ezers (platība 2,77 km², dziļums līdz 50 m). Blīdenes un Remtes apkaimē ir vairāki glaciotektonisko izspiedumu ieplaku ezeri, lielākais no tiem ir Remtes ezers (75,5 ha). Dažviet izveidojušās mākslīgas ūdenstilpes — bijušie karjeri, dzirnavezeri un zivju dīķi.
Vāji drenētās ielejas aizņem nelieli purvi. Lielāki zemie purvi ir Upatnieku purvs (596 ha) un Vilīšu purvs (579 ha), augstie purvi — Vānes purvs (406 ha) un Saulīšu purvs (388 ha).
Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saldus pauguraine ietilpst Rietumlatvijas ģeobotāniskajā rajonā. Pauguraines ziemeļu mala ietilpst Abavas senlejas dabas parka teritorijā. Ierīkoti arī dabas liegumi Matkules meži, Baltezera purvs, Cieceres ezera sala un 3780 ha lielais Sātiņu dīķu dabas liegums. Vairāki aizsargājami ģeoloģiski objekti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 39. lpp.
|