Pāriet uz saturu

Aizputes ģerbonis

Vikipēdijas lapa
Aizputes ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Aizputes pilsēta
Ieviests 1925. gadā
Vairogs Uz sudraba fona attēlots sarkans ķieģeļu mūris ar torni un paceltu vārtu režģi, virs torņa trīs piecstarainas zelta zvaigznes.
Agrākās versijas

Aizputes pilsētas ģerbonis ir viens no Aizputes pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gadā.[1]

Senākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta zīmoga, kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks) ar biķeri rokā. Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis. Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura Cariskās Krievijas karogs, virs vārtiem - Kurzemes guberņas ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi - 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.[2]

Heraldiskais apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģerboņa vairogā uz sudraba fona attēlots sarkanu ķieģeļu mūris, kas simbolizē pilsētas seno vēsturi un ir aizgūts no Krievijas Impērijas laika ģerboņa. Mūrim ir tornis un melns pacelts vārtu režģis. Virs torņa atrodas trīs zelta piecstaru zvaigznes, kas simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus — Latgali, Kurzemi un Vidzemi.

  1. Aizputes novada ģerbonis aizputesnovads.lv
  2. Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.