Akmens tilts (Rīga)

Akmens tilts
Akmens tilts no Vecrīgas puses.
Transporta veids	Autotransports, Tramvajs
Šķērso	Daugava
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija
Koordinātas	56°56′41″N 24°06′05″E
Apkalpo	A/S Rīgas Tilti
Balstu skaits	8
Garums	503,12 metri
Platums	27,5 metri
Celtniecība	1955—1957
Tilts atklāts	1957. gada 21. jūlijs
Akmens tilts Vikikrātuvē

Akmens tilts ir vairāk nekā puskilometru garš ielas satiksmes tilts pār Daugavu Rīgā. Tilts atrodas starp Dzelzceļa tiltu un Vanšu tiltu. Pāri tiltam notiek arī tramvaju, trolejbusu un autobusu satiksme.

Vēsture

Pēc 1944. gadā sagrautā Zemgales tilta 1955. gadā sāka būvēt tagadējo Akmens tiltu kā otru ielas satiksmes tiltu. Faktiski tā laidums nav no akmens — tā ir nepārtraukta metāla sija. Tilta novietnei izraudzīta bijušā Pontonu tilta ass, pa kuru jau ilgus gadus (no 1896. gada) bija vēsturiski izveidojušās un nostabilizējušās ielu satiksmes plūsmas starp abiem Daugavas krastiem. Tādā veidā piepildījās A. Lamzes 1924. gadā izteiktā doma, ka pastāvīgs tilts pār Daugavu vispirms ir jābūvē iepretī Vecrīgai. Tilta projektu sastādīja Maskavas Specializētajā tērauda konstrukciju projektēšanas institūtā. Projekta autors ir inženieris G. Popovs, arhitekts — K. Jakovļevs.

Jauno Oktobra tiltu atklāja 1957. gada 5. novembrī un tas nosaukts par godu Lielās Oktobra revolūcijas 40. gadadienai. Uz 27,5 metru platās brauktuves notiek tramvaju, trolejbusu, autobusu un automašīnu satiksme. Tilta malās ir 3,5 metru platas gājēju ietves, kuru margas ir rotātas ar ornamentiem. 1992. gadā tiltu pārdēvēja par Akmens tiltu.

Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Sākotnēji tilta daļa pie labā krasta bija paceļama lielāku kuģu caurlaišanai.

Tilta celtniecība

Akmens tilts perspektīvā. 2008. gads.

Akmens tilts

Akmens tilts no Latviešu strēlnieku laukuma puses.

Tilta virsbūvē ir metāla septiņlaidumu nepārtraukta sija pēc shēmas 50,6 + 64,4 + 75,1 + 85,1 + 75,1 + 64,4 + 50,6 m. Tilta šķērsgriezumā novietotas astoņas 1,8 — 2,4 metri augstas dubult—T šķērsgriezuma mazleģēta tērauda pilnsieniņu sijas. Tilts plānā ir taisns, bet profilā tas ir novietots 4505 metru lielā vertikālā izliektā līknē. Tilta kopējais garums ir 503,12 metri. Uz 27,5 metrus platās brauktuves daļas ir novietoti divi tramvaju sliežu ceļi, četras bezsliežu transporta joslas un divas 3 metrus platas ietves. Dzelzsbetona brauktuves daļa ir izveidota saliekama no 18 cm biezām plātnēm.

Īpatnēja konstrukcija ir tilta balstu pamatnei — vērojama Padomju Savienības laikā realizētā politika, kas bija pasludināta partijas valdības 1954. gada lēmumos — monolītu dzelzsbetona konstrukciju vietā ieviest saliekamo dzelzsbetonu, respektīvi, tāpat kā metāla tiltu būvēšanā, tilta asī veikt tikai montāžas darbus. Tādējādi tilta pamatņu būvēšana nav veikta vietā, kur pēc projekta tām būtu jāatrodas, bet gan uz speciālām turām upes kreisajā krastā. Pēc tam, ar peldošiem celtņiem velkot līdz 200 tonnām smagās kesončaulas, pamatnes peldus pārvietotas uz galvenajām asīm. Balsts ir balstīts uz 13 metrus atstatumā izvietotu kesončaulu stabiem. Dzelzsbetona sieniņu biezums ir 15 cm. Stabu diametrs 5,1—5,7 metri. Stabi līdz 4,5 metru dziļumam ir iedziļināti dolomīta slānī ar slūžošanas iekārtu palīdzību. Pēc nolaišanas projekta līmenī tie ir aizpildīti ar pildbetonu. Tilta balsti izveidoti no betona ar granīta akmeņu apšuvumu.

Ap 3000 tonnu smago nepārtraukto laidumu samontēja ar pakāpenisku garenuzbīdīšanu. Konveijerveidīgo sijas aizmugures montāžu veica uz kreisajā krastā uzbūvēta speciāla stenda. Uz tā ar stacionāru Derika sistēmas celtni uzcēla no rūpnīcas saņemtos metinātos sijas blokus, kurus vispirms tikai ar uzliktņiem, tapām un bultām piestiprināja pie iepriekšējā bloka. Pēc precizēšanas to piekniedēja. Pēc tilta statiskās un dinamiskās pārbaudes tiltu atklāja satiksmei.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akmens tilts.
• Par Akmens tiltu portālā Cita Rīga