Alku dzimta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Alki)
Alku dzimta
Alcidae (Leach, 1820)
Apaļknābja alciņi (Aethia psittacula)
Apaļknābja alciņi (Aethia psittacula)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaKaijveidīgie (Lari)
DzimtaAlku dzimta (Alcidae)
Iedalījums
Alku dzimta Vikikrātuvē

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām. Tā apvieno 24 mūsdienās dzīvojošas sugas, vienu izmirušu sugu, kas tiek iedalītas 11 ģintīs[1] un divās apakšdzimtās. Alku dzimtas putni mājo atklātā jūrā un krastā iznāk tikai ligzdošanas sezonā.[2] Tie sastopami ziemeļu puslodes vēsākajos ziemeļu ūdeņos, gar Ziemeļamerikas un Eirāzijas krastiem.[2][3] Dažu sugu izplatības areāls sasniedz Kaliforniju, ASV, un Meksiku.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Resnknābja kairas (Uria lomvia) ir lielākās alku dzimtā
Raibā kairīte (Brachyramphus marmoratus)

Latvijā sastopamas 4 alku dzimtas sugas: lielais alks (Alca torda), mazais alks (Alle alle), melnais alks (Cepphus grylle) un tievknābja kaira (Uria aalge), kuri novērojami ceļošanas un ziemošanas laikā.[4]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alku dzimtas sugas ir vidēji lieli vai mazi jūras putni. Vislielākais alku dzimtā bija izmirušais milzu alks (Pinguinus impennis), kura ķermeņa garums sasniedza 85 cm, svars 5 kg.[5] Toties mūsdienās lielākā dzimtā ir resnknābja kaira (Uria lomvia), kuras ķermeņa vidējais garums ir 45 cm, svars gandrīz 1,5 kg.[6] Mazākais dzimtā ir punduralks (Aethia pusilla), kura ķermeņa garums ir 16 cm, svars 86 g.[7]

Alku dzimtas putni ir labi peldētāji un nirēji, toties to gaita uz sauszemes ir ļoti neveikla, jo to pleznotās kājas anatomiski novietotas tālu uz atpakaļu.[2] Visas mūsdienās dzīvojošās sugas spēj lidot, bet izmirušais milzu alks bija nelidojošs.[2] Spārni ir īsi, tādēļ lidojumā spārnu vēzieni ir ļoti ātri. Alku dzimtas putni atgādina pingvīnus, jo, līdzīgi kā pingvīniem, lielākajai daļai ir melnbalts apspalvojums (tumša mugurpuse un gaiša apakšpuse), tiem ir vertikāla stāja un līdzīgi barošanās ieradumi. Tomēr abas putnu grupas nav tuvu radniecīgas.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alki barojas, dziļi ienirstot un medījot zivis zem ūdens.[2] Gandrīz visas sugas, izņemot raibās kairītes (Brachyramphus),[8] ir koloniāli ligzdotāji. Dažas sugas ligzdo milzīgās kolonijās klinšainos jūras krastos, dažas sugas ligzdo nelielās grupās akmeņainās pludmalēs, bet citas ligzdo alās.[3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais alks (Alle alle)
Lielais alks (Alca torda)
Melnais alks (Cepphus grylle)
Ragainais tuklītis (Fratercula corniculata)

Alku dzimta (Alcidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]