Pāriet uz saturu

Ambeļu pagasts

Vikipēdijas lapa
Ambeļu pagasts
Novads: Augšdaugavas novads
Centrs: Ambeļi
Kopējā platība:[1] 69,4 km2
 • Sauszeme: 68,1 km2
 • Ūdens: 1,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 352
Blīvums (2024): 5,2 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.ambeli.lv
Ambeļu pagasts Vikikrātuvē

Ambeļu pagasts ir viena no Augšdaugavas novada pašvaldībām tā ziemeļaustrumos, novada Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Biķernieku un Višķu pagastiem, Preiļu novada Aglonas pagastu un Krāslavas novada Šķeltovas un Izvaltas pagastiem.

Gaišukolns, Greitas kalns, Ļāperu pilskalns, Lielās Baranaukas pilskalns, Pilskolns.

Balta, Dubna, Gņilaručejs, Līksna, Ļakša, Mazā Muša, Paršučka, Raudinka, Rudņa, Šoltupeite, Tartaks, Taukupeite.

Belinsku ezers, Daņileviču ezers, Dubeņecas HES ūdenskrātuve, Galvānu ezers, Galvānu HES ūdenskrātuve, Gluhoje, Guta ezers, Jonānu ezers, Kaļķu ezers, Maksinova ezers, Melnais ezers, Miglānu dzirnavezers, Raudinkas ezers, Speigeits, Stupelišku ezeri, Šekšineits, Škīvišku HES ūdenskrātuve, Vargļu ezers, Višķu ezers (pa robežu), Zabornajas ezers.

Belinsku pūrs, Speigas pūrs, Škutes pūrs, Zabornaja.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Ambeļu pagasta teritorijā atradās Ambeļu muiža.[4]

1945. gadā Daugavpils apriņķa Višķu pagastā izveidoja Augstkalnes ciema padomi. Daugavpils rajona Augstkalnes ciemam 1959. gadā pievienoja Pavlovas un Višķu ciemu P. Stučkas padomju saimniecības teritorijas un ciemu pārdēvēja par Ambeļu ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ambeļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā.

Iedzīvotāju skaits 2008. gadā: 731, no tiem 58,7% latvieši, 32,7% krievi, 1,8% baltkrievi, 1,3% poļi, bet 5,4% — citas tautības.

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ambeļi (pagasta centrs), Augškalne, Jaunaiskrūgs, Jurgeliški, Gļinaruča, Guta, Kalna Škapari, Kondavnīki, Lauku Ļāperi, Lielā Baranauska, Lielie Kuseņi, Mīžusāta, Pītreiši, Putāni, Svēteņi, Vecie Stupeliški.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]