Salienas pagasts

Vikipēdijas lapa
Salienas pagasts
Novads: Augšdaugavas novads
Centrs: Saliena
Kopējā platība:[1] 124,5 km2
 • Sauszeme: 120,8 km2
 • Ūdens: 3,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 499
Blīvums (2023): 4,1 iedz./km2
Izveidots: 1897. gadā
Mājaslapa: www.saliena.lv
Salienas pagasts Vikikrātuvē

Salienas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastiem, Krāslavas novada Ūdrīšu un Kaplavas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajonu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta lielāko daļu aizņem Augšzemes augstienes Skrudalienas pauguraine, ziemeļu malā - Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājums. Augstākais punkts - Leibgora (181,8 m vjl).[4]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borne, Daugava, Mālkalne, Poguļanka, Tartaciņa.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dūnakļu ezers, Kirjaņiška, Klepinu ezers, Zabolotņiku ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1897. gadā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novadā izveidoja Solonājas pagastu (vai Salanājas pagastu), apvienojot Salonājas (Sallonay) muižu ar apkārtējām muižām — Lielbornes (Groß-Born), Vecsalienas (Červonkas), Sīķeles-Rozališku (Siekeln-Rosalischek), Johaninas (Johannina), Hieronimovas (Hieronimow) un Šlapaku muižām. 1919. gadā pagastam pievienoja Kaplavas pagasta Jaunbornes daļu.[5]

Pēc 1920. gada zemes reformas Salanājas pagasta Lielbornes muiža tika sadalīta 77 vienībās 1480 ha kopplatībā, Vecsalienas muiža (Alt-Sallensee) ar Dirvānišķu pusmuižu 82 vienībās 1265 ha kopplatībā, Sīķeles-Rozališķu muiža (Sieklen-Rosalischek) 13 vienībās 253 ha kopplatībā, Vecģeronimavas muiža (Hieronimow) 4 vienībās 154 ha kopplatībā. Jaunbornes (Neu-Born) un Salanājas (Salienas) muižas (Sallonay) netika sadalītas.[6]

1925. gadā Salanājas pagastu pārdēvēja par Salienas pagastu. 1935. gadā Salienas pagasta platība bija 178,91 km² un tajā dzīvoja 3839 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunbornes, Lazdukalna, Salienas un Vecsalienas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Salienas ciems ietilpa Grīvas (1949-1955), Ilūkstes (1955-1956) un Daugavpils (1956-1990) rajonos. 1954. gadā Salienas ciemam pievienoja likvidēto Jaunbornes ciemu, 1956. gadā kolhoza «Strana Sovetov» teritoriju pievienoja Krāslavas ciemam, bet 1957. gadā Krāslavas ciema kolhoza «Strana Sovetov» teritoriju pievienoja Salienas ciemam.[7]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Salienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)[8]
  • Janomoles senkapi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits - 821, no kuriem 47% ir krievi, 22% latvieši, 18% poļi, bet 12% baltkrievi.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Saliena, Faļtopi, Gaveitiški, Jaunborne, Karļinova, Meteliški, Ritāņi, Stašališki, Šlapaki, Voksova, Zaļesje.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. «Salienas pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 2. jūnijā.
  6. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 383. sleja.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]