Ambeļu pagasts
| Ambeļu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Ambeļi |
| Kopējā platība:[1] | 69,4 km2 |
| • Sauszeme: | 68,1 km2 |
| • Ūdens: | 1,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 348 |
| Blīvums (2025): | 5,1 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Ambeļu pagasts Vikikrātuvē | |
Ambeļu pagasts ir viena no Augšdaugavas novada pašvaldībām tā ziemeļaustrumos, novada Latgales daļā. Robežojas ar sava novada Biķernieku un Višķu pagastiem, Preiļu novada Aglonas pagastu un Krāslavas novada Šķeltovas un Izvaltas pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Reljefs
[labot | labot pirmkodu]Gaišukolns, Greitas kalns, Ļāperu pilskalns, Lielās Baranaukas pilskalns, Pilskolns.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Balta, Dubna, Gņilaručejs, Līksna, Ļakša, Mazā Muša, Paršučka, Raudinka, Rudņa, Šoltupeite, Tartaks, Taukupeite.
Ūdenstilpes
[labot | labot pirmkodu]Belinsku ezers, Daņileviču ezers, Dubeņecas HES ūdenskrātuve, Galvānu ezers, Galvānu HES ūdenskrātuve, Gluhoje, Guta ezers, Jonānu ezers, Kaļķu ezers, Maksinova ezers, Melnais ezers, Miglānu dzirnavezers, Raudinkas ezers, Speigeits, Stupelišku ezeri, Šekšineits, Škīvišku HES ūdenskrātuve, Vargļu ezers, Višķu ezers (pa robežu), Zabornajas ezers.
Purvi
[labot | labot pirmkodu]Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Ambeļu pagasta teritorijā atradās Ambeļu muiža.[3]
1945. gadā Daugavpils apriņķa Višķu pagastā izveidoja Augstkalnes ciema padomi. Daugavpils rajona Augstkalnes ciemam 1959. gadā pievienoja Pavlovas un Višķu ciemu P. Stučkas padomju saimniecības teritorijas un ciemu pārdēvēja par Ambeļu ciemu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ambeļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā.
Pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]- Melnais kalns (Pilskolns)[5]
- Skromaņu Greitas kalns - pilskalns
- Baranaukas pilskalns (Lielās Baranaukas pilskalns)
- Leperu pilskalns (Ļāperu pilskalns)
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaits 2008. gadā: 731, no tiem 58,7% latvieši, 32,7% krievi, 1,8% baltkrievi, 1,3% poļi, bet 5,4% — citas tautības.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Ambeļi (pagasta centrs), Augškalne, Jaunaiskrūgs, Jurgeliški, Gļinaruča, Guta, Kalna Škapari, Kondavnīki, Lauku Ļāperi, Lielā Baranauska, Lielie Kuseņi, Mīžusāta, Pītreiši, Putāni, Svēteņi, Vecie Stupeliški.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
