Pāriet uz saturu

Tabores pagasts

Vikipēdijas lapa
Tabores pagasts
Novads: Augšdaugavas novads
Centrs: Tabore
Kopējā platība:[1] 77,1 km2
 • Sauszeme: 74,1 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 605
Blīvums (2024): 8,2 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.tabore.lv
Tabores pagasts Vikikrātuvē

Tabores pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām uz austrumiem no Daugavpils, novada Augšzemes daļā. Robežojas ar sava novada Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastiem, kā arī Daugavpils pilsētu.

Daugava, Logovka, Marjanovka, Tabore, Molčanovka. Pagasta teritorijas daļa 530 ha platībā iekļaujas dabas parkā Daugavas loki.

Adamovas dīķis.

Katoļu (agrāk luterāņu) baznīca Elernē (celta 1650).

1889. gadā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novadā izveidoja Skrudalienas pagastu (Skrudalina), apvienojot 7 muižu pagastus. Skrudalienas pagasta platība bija 107,45 km² un tajā dzīvoja 3335 iedzīvotāji.[4] Pēc 1920. gada zemes reformas Skrudalienes pagasta Bruņas muiža (Brunnen) tika sadalīta 44 vienībās 670 ha kopplatībā, Elkšņu muiža (Ellern) 29 vienībās 528 ha kopplatībā, Liellašu muiža (Groß-Lassen) 26 vienībās 394 ha kopplatībā, Tābaras muiža (Tabor) 21 vienībās 360 ha kopplatībā, Māres muiža (Marienhof) 25 vienībās 290 ha kopplatībā, Šteinfeldes muiža 6 vienībās 149 ha kopplatībā. Grīvas pareizticīgo draudzes zemi sadalīja 6 vienībās 147 ha kopplatībā, bet Skrudalienes ciemu 61 vienībā 53 ha platībā.[5]

1945. gadā Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā izveidoja Tabores ciema padomi. Tabores ciems ietilpis Grīvas (1949-1955), Ilūkstes (1955-1956) un Daugavpils (1956-1990) rajonos. 1954. gadā Tabores ciemam pievienoja likvidēto Adamovas ciemu, bet 1980. gadā daļu pagasta teritorijas pievienoja Daugavpils pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Tabores pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19352 220—    
19591 788−0.90%
19691 614−1.02%
GadsIedz.±% g.p.
19791 511−0.66%
19891 207−2.22%
20001 110−0.76%
GadsIedz.±% g.p.
2011893−1.96%
2021653−3.08%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Tabore (pagasta centrs), Arhipiški, Budiški, Cibuļovka, Elerne, Elkšņi, Gorovatki, Kalaniški, Kalniški, Kovališki, Lasenberga, Māre, Medvecki, Osinovka, Prudiniški, Sadnieki, Saviški, Svikliški.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 213. sleja.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  8. OSP

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]