Pāriet uz saturu

Andrijs Jarmolenko

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Andrijs Jarmoļenko)
Andrijs Jarmolenko
Andrijs Jarmolenko
Jarmolenko 2019. gadā
Personas dati
Dzimis1989. gada 23. oktobrī (35 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, PSRS
Augums189 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo"
Numurs7
Jauniešu klubi
2002Valsts karogs: Ukraina Čerņihivas "Yunist"
2002–2003Valsts karogs: Ukraina SDYuShOR Desna
2003–2004Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Lokomotiv"
2003Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Vidradnyi"
2004–2006Valsts karogs: Ukraina Čerņihivas "Yunist"
Profesionālie klubi (dati uz 22.03.2024.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2006–2007Valsts karogs: Ukraina FC Desna Chernihiv9(4)
2007–2008Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo" 237(9)
2008–2017Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo"228(99)
2017–2018Valsts karogs: Vācija Dortmundes "Borussia"18(3)
2018–2022Valsts karogs: Anglija West Ham United66(8)
2022–2023Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Al-Ain23(11)
2023–Valsts karogs: Ukraina Kijivas "Dinamo"6(4)
Nacionālā izlase (dati uz 22.03.2024.)
2007–2008Valsts karogs: Ukraina Ukraina U1914(5)
2008–2011Valsts karogs: Ukraina Ukraina U2116(3)
2009–Flag of Ukraina Ukraina116(46)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Andrijs Jarmolenko (ukraiņu: Андрій Миколайович Ярмоленко; dzimis 1989. gada 23. oktobrī) ir Ukrainas futbolists, uzbrucējs, Ukrainas futbola izlases kapteinis. Kopš 2023. gada spēlē Ukrainas Premjerlīgas klubā Kijivas "Dinamo".

Jarmolenko ir Ukrainas izlases dalībnieks kopš 2009. gada, kurā guvis 46 vārtus 116 spēlēs, un ir spēlējis UEFA Euro 2012, Euro 2016, Euro 2020 un Euro 2024 čempionātos.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jarmolenko vecāki, ukraiņi, ir no Smoļankas ciema, Kulikivkas rajonā, Čerņihivas apgabalā. Pēc laulībām, Valentīna un Mikola Jarmolenko pārcēlās uz Ļeņingradu (mūsdienu Sanktpēterburga), kur 1989. gadā piedzima Andrijs.[1] Viņam ir jaunāka māsa. Pēc trīs gadiem (pēc Padomju Savienības sabrukuma) ģimene pārcēlās atpakaļ uz dzimto valsti un apmetās uz dzīvi Čerņihivā.[1][2]

Viņa māte atcerējās, ka Andrijs sāka spēlēties ar bumbu 4 līdz 5 gadu vecumā. "Sākumā viņam pat nebija kārtīga bumba, tāpēc bija jāspēlē ar paštaisītu. Bijām nabadzīgi un īsts futbols tajos laikos bija greznība."[3] Jarmolenko pamanīja Mikola Lipovijs, kurš uzaicināja viņu uz futbola skolu (Čerņihivas Jaunatnes sporta skolā "Yunist") un kļuva par viņa pirmo treneri.

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jarmolenko ir beidzis Čerņihivas jaunatnes sporta skolu "Yunist". Viņš pievienojās Kijivas "Dinamo" Jaunatnes akadēmijai 13 gadu vecumā. Tomēr, viņš atgriezās Čerņihivā pēc gada, kad treniņos nevarēja izpildīt fiziskās prasības.[2] Pirms pārejas uz Kijivas "Dinamo" 2007. gadā, viņš spēlēja Čerņihivas "Yunist", Čerņihivas "Desna", Kijivas "Lokomotyv", Kijivas "Vidradnyi" un atkal Čerņihivas "Yunist" komandās.

Desna Chernihiv

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada vasarā viņš no Čerņihivas "Yunist" pievienojās Čerņihivas galvenajam klubam Desna Chernihiv, trenera Oleksandra Tomaha vadībā. Tur viņš 2006.–2007. gada sezonā spēlēja Ukrainas 1. līgā, kur aizvadīja deviņas spēles un guva četrus vārtus.[4][5]

Kijivas "Dinamo-2"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jarmolenko Kijivas "Dinamo" sastāvā, 2015. gadā

2007. gadā Jarmolenko noslēdza piecu gadu līgumu ar Ukrainas klubu Kijivas "Dinamo", kur uz pāris sezonām pievienojās tā otrajai komandai "Dinamo-2", kas spēlē zemākās līgās. Žurnālisti talantīgo jaunieti uzteica kā "jauno Andriju Ševčenko", atzīmējot viņa labās fiziskās īpašības, sitienu un īpaši, viņa ātrumu. Toreizējais "Dinamo" viceprezidents Jožefs Sabo arī uzteica jaunieti, sakot: "Jarmolenko ir visas iespējas kļūt par augstākā līmeņa spēlētāju."[6]

Kijivas "Dinamo"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 11. maijā Jarmolenko debitēja "Dinamo" pirmajā komandā, izbraukuma mačā, pret Vorskla Poltava un guva uzvaras vārtus "Kijvas" uzvarā, ar 1:2.[7] Pirmajā sezonā viņš guva 7 vārtus 21 spēlē, bet otrajā - 11 vārtus 19 spēlēs. Viņš regulāri tika izmantots kā kreisais vai centra uzbrucējs.

Naids ar Tarasu Stepanenko

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada oktobra mačā Jarmolenko nospēlēja bīstami, kā rezultātā gandrīz salauza Doneckas "Šahtar" spēlētāja Tarasa Stepanenko kāju. Abi pēc spēles salaba un apmainījās krekliem, bet pēc tam Jarmolenko nometa Stepanenko kreklu zemē, kamēr viņš pateicās "Dinamo" līdzjutējiem. 2016. gada maijā "Šahtar–Dinamo" derbijā, pēc tam, kad "Šahtar" uzvarēja ar 3:0, Stepanenko nostājās "Dinamo" līdzjutēju priekšā, noskūpstīdams savu "Šahtar" nozīmīti.[8] Kautiņā, kas saasinājās, Jarmolenko iespēra Stepanenko, viņam nokrītot gar zemi.[9]

Borussia Dortmund

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada 28. augustā Jarmolenko parakstīja četru gadu līgumu ar Dortmundes "Borussia".[10] 2017. gada 10. septembrī Jarmolenko debitēja Dortmundes komandā, nākot uz maiņu 79. minūtē, pret Freiburg.[11] Pēc tam viņš pirmo reizi startēja Dortmundes sastāvā, pret Tottenham Hotspur, Čempionu līgas spēlē, kur guva Dortmundes vienīgos vārtus, zaudējumā, ar 3:1.[12]

West Ham United

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jarmolenko "West Ham United" sastāvā, 2019. gadā

2018. gada 11. jūlijā Jarmolenko par nenosauktu samaksu parakstīja četru gadu līgumu ar Premjerlīgas klubu West Ham United.[13] Viņš debitēja 12. augustā, zaudējot Liverpool, ar 4:0.[14] Pirmo reizi startējot "West Ham" komandā, 16. septembrī, viņš guva pirmos divus vārtus kluba labā, izbraukumā ar 3:1 uzvarot Everton, kas bija kluba pirmā uzvara Premjerlīgā, 2018.–2019. gada sezonā.[15] Jarmolenko pārrāva Ahilleja cīpslu, 2018. gada 20. oktobrī, zaudējot ar 1:0, pret Tottenham Hotspur, kas viņam liedza piedalīties atlikušajā sezonas daļā.[16]

Jarmolenko atgriezās komandas pamatsastāvā, uzsākot 2019.–2020. gada sezonu. 2019. gada 31. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kopš atgriešanās pēc savainojuma, dubultojot "West Ham" pārsvaru, ar 2:0 uzvarot Norwich City.[17] Viņš vēlreiz guva vārtus "West Ham" nākamajā mājas spēlē Premjerlīgā, atklājot rezultātu, ar 2:0 uzvarot Mančestras "United".[18] 2019. gada decembrī viņš sarāva adukcijas muskuli un joprojām nebija atgriezies pie spēlēšanas, kad futbols tika apturēts COVID-19 pandēmijas, dēļ 2020. gada martā.[19] Viņš atgriezās treniņos 2020. gada maijā, un 2020. gada 1. jūlijā, savā otrajā spēlē, kopš 2019. gada, guva uzvaras vārtus pret Chelsea, uzvarot ar 3:2.[20][21]

2021. gada 25. novembrī Jarmolenko guva vārtus pret Rapid Wien, Allianz Stadion, un panāca soda sitienu, "West Ham" izbraukumā uzvarot ar 2:0, UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā.[22] Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2022. gada februārī, galvenais treneris Deivids Moizs Jarmolenko piešķīra brīvdienas.[23] Viņš atgriezās 13. martā, nomainot savainoto Maiklu Antonio, gūstot ievadvārtus, uzvarā pret Aston Villa, ar 2:1.[24] Četras dienas vēlāk Jarmolenko guva uzvaras vārtus kompensācijas laikā, "West Ham" Eiropas līgas astotdaļfināla spēlē, divu spēļu summā ar 2:1 pārspējot Spānijas klubu Sevilla, ļaujot "West Ham" iekļūt Eirokausu ceturtdaļfinālā, pirmo reizi, kopš 1981. gada.[25] 2022. gada maijā "West Ham" paziņoja, ka Jarmolenko drīkstēs klubu atstāt, pēc pašreizējā līguma beigām, 2022. gada jūnijā.[26]

Al-Ain

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 13. jūlijā Jarmolenko noslēdza viena gada līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu klubu Al-Ain.[27]

Atgriešanās Kijivas "Dinamo"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 27. jūnijā Jarmolenko atgriezās Kijivas "Dinamo", parakstot līgumu uz diviem gadiem.[28]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 11. augustā Jarmolenko pārstāvēja Ukrainas U-19 izlasi, izbraukuma draudzības spēlē pret Japānu, uzvarot ar 1:0. Viņš piedalījās arī 2008. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta kvalifikācijā, gūstot vārtus pēc 11 metru soda sitiena, pret Spāniju, 2008. gada 22. maijā.[29]

Pēc kvalifikācijas, 2008. gada 10. oktobrī, Jarmolenko tika uzaicināts uz U-21 izlasi, kura spēlēja pret Nīderlandi. Vēlāk viņš piedalījās 2011. gada UEFA Eiropas U21 futbola čempionāta kvalifikācijā un finālturnīrā.

Jarmolenko Ukrainas izlasē, 2017. gadā

2009. gada 5. septembrī, 2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Andoru, Jarmolenko pirmo reizi spēlēja Ukrainas pieaugušo izlasē un guva vārtus, uzvarot ar 5:0.[30] 2011. gada 2. septembrī, starptautiskajā draudzības spēlē, pret Urugvaju, Harkivā, Jarmolenko uzstādīja valstsvienības rekordu, gūstot vārtus 14 sekundē, kas ir visātrāk, kad kāds Ukrainas izlases spēlētājs ir guvis vārtus.[31]

Jarmolenko 2014. gada 15. novembrī guva hat-trick, gūstot visus Ukrainas izlases vārtus, UEFA Euro 2016 kvalifikācijā, izbraukumā ar 3:0 uzvarot Luksemburgu.[32] 2015. gada novembrī Jarmolenko abās kārtās guva vārtus, Ukrainas izlases izslēgšanas spēlēs, ar 3:1 uzvarot Slovēniju divu spēļu summā, kvalificējoties Euro 2016 finālturnīram.[33] Pēc tam Jarmolenko tika iekļauts Ukrainas izlasē, dalībai Euro 2016 čempionātā,[34] kur viņš spēlēja visos trijos mačos, kad Ukraina nespēja gūt vārtus un ierindojās savas grupas pēdējā vietā.[35] Jarmolenko guva vārtus pret Nīderlandi, Johana Kruifa arēnā, Amsterdamā[36] un pret Ziemeļmaķedoniju, Bukarestē, Arena Națională laukumā, UEFA Euro 2020 turnīrā, un tika atzīts par spēles zvaigzni.[37]

2021. gada 1. septembrī Jarmolenko aizvadīja savu 100. spēli Ukrainas izlasē, 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, pret Kazahstānu.[38][39] 2021. gada 12. oktobrī viņš Ļvivas arēnā, Ļvivā, guva vārtus pret Bosniju un Hercegovinu, un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.[40]

2022. gada 5. jūnijā Jarmolenko iesita bumbu savos vārtos, Ukrainas zaudējumā Velsai, 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē. Gerets Beils izpildīja brīvsitienu, kad Jarmolenko bumbu, pēc sitiena ar galvu, raidīja pats savos vārtos, Velsai kvalificējoties pirmajam Pasaules kausam, kopš 1958. gada.[41][42] Izšķirošais vārtu guvums vēlāk, jūnija beigās, tika piešķirts Beilam.[43]

Ārpus profesionālā futbola

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jarmolenko ar sievu Innu ir trīs dēli.[44]

2020. gadā Dmitrijs Adehiro izveidoja sienas gleznojumu ar Jarmolenko attēlu, rekonstruējot Jaunatnes sporta skolas "Yunost" ēku, tieši blakus "Yunist" stadionam, Čerņihivā.[45][46]

2021. gada 7. oktobrī viņš kopā ar Igoru Čeredinovu (Olenas Kostevičas treneri), tika ievēlēts par Čerņihivas goda pilsoni.[47][48][49][50][51][52]

2021. gada novembrī Čerņihivas pilsētā, "Yunist" stadionā, notika Andrija Jarmolenko kausa izcīņas sacensības.[nepieciešama atsauce]

2022. gada februārī Jarmolenko piešķīra Ukrainas bruņotajiem spēkiem 75 000 sterliņu mārciņu, lai palīdzētu aizstāvēt valsti pēc Krievijas iebrukuma. Viņš arī aizlidoja uz Ukrainas robežu, lai glābtu savu sievu un bērnu, kad viņi pēc iebrukuma aizbēga no valsts, sacīja bijušais Ukrainas izlases spēlētājs Andrijs Ševčenko. Čerņihivas mērs Vladislavs Atrošenko un Čerņihivas apgabala gubernators Vjačeslavs Čauss personīgi pateicās Jarmolenko par viņa pūlēm.[53][54]

Jarmolenko palīdzēja izglābt Romana Jaremčuka sievas vecākus. Ukrainas izlases uzbrucējs Jaremčuks pastāstīja, kā ar Andrija Jarmolenko palīdzību no Čerņihivas izdevies izvest viņa sievas vecākus. "Es vērsos pie Andrija Jarmolenko, zinot, ka viņš ir no Čerņihivas, un teicu: "Palīdzi man, cik vari, paldies." Protams, Andrijs atbildēja uz manu lūgumu, un pēc divām dienām viņus izveda. Situācija bija diezgan sarežģīta," sacīja Jaremčuks.[55][56][57]

2022. gada martā Jarmolenko, pēc "West Ham" uzvaras pār Spānijas klubu Sevilla, Eiropas līgā, uzdāvināja "West Ham" kreklu līdzjutējam, kurš turēja rokās Ukrainas karogu, un Marks Nobls izplūda asarās, kad "Hammers" uzvarot "Sevilla", sasniedza Eiropas līgas ceturtdaļfinālu.[58]

2022. gada maijā Jarmolenko uzdāvināja ātrās palīdzības automašīnu savai dzimtajai pilsētai Čerņihivai, nosūtot to no Londonas.[59][60]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dynamo Kyiv

Individuālie sasniegumi

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Sam Tighe. «Premier League-Linked Andriy Yarmolenko Is One of Europe's Underrated Players». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2024-03-23.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Андрей Ярмоленко: Для академии Динамо был слаб». www.ua-football.com (krievu). 2006-12-21. Skatīts: 2024-03-23.
  3. ↑ «Хто не ходить, той і не падає | 19-27». 19-27 — Коротко про головне | Динамо Київ (ukraiņu). 2013-10-23. Skatīts: 2024-03-23.
  4. ↑ «Ukraine 2006/07». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-03-23.
  5. ↑ «Вихованець чернігівського футболу в дортмундській Борусії | Desna». www.desna.football (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-11. Skatīts: 2024-03-23.
  6. ↑ «Андрей Ярмоленко перешел в Динамо». www.ua-football.com (krievu). 2006-12-19. Skatīts: 2024-03-23.
  7. ↑ «Андрей Ярмоленко: Мне просто повезло». www.ua-football.com (krievu). 2008-05-12. Skatīts: 2024-03-23.
  8. ↑ Artem Frankov. «Taras Stepanenko: the Ukraine midfielder who fought Yarmolenko but still made Euro 2016». The Guardian (en-GB), 2016-06-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-23.
  9. ↑ «Shakhtar and Dynamo Kiev rivalry could hurt Ukraine at Euro 2016».
  10. ↑ «Dortmund sign striker Yarmolenko». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  11. ↑ FourFourTwo Staff published. «Yarmolenko's Champions League cracker just the beginning, says Dortmund's Zorc». fourfourtwo.com (angļu), 2017-09-15. Skatīts: 2024-03-23.
  12. ↑ «Tottenham Hotspur vs. Borussia Dortmund - 13 September 2017 - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-03-23.
  13. ↑ «West Ham sign Yarmolenko from Dortmund». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  14. ↑ «Liverpool 'better' than Klopp expected». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  15. ↑ «West Ham beat Everton to halt terrible run». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  16. ↑ «Yarmolenko set for six-month absence». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  17. ↑ «Pellegrini hails Haller as West Ham beat Norwich». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  18. ↑ Ben Fisher. «West Ham 2-0 Manchester United: Premier League – as it happened». the Guardian (en-GB), 2019-09-22. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-23.
  19. ↑ Lee Wilmot. «Andriy Yarmolenko's agent pours cold water on talk of West ham transfer». Football London (angļu), 2020-06-10. Skatīts: 2024-03-23.
  20. ↑ «West Ham Boosted by Returns to Training for Andriy Yarmolenko & Jack Wilshere». 90min.com (en-GB). 2020-05-21. Skatīts: 2024-03-23.
  21. ↑ «West Ham stun Chelsea in derby». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  22. ↑ «Rapid Wien 0-2 West Ham: Andriy Yarmolenko and Mark Noble send hammers through to knockouts as group winners». Eurosport (angļu). Skatīts: 2024. gada 23. martā.
  23. ↑ «Yarmolenko given time off by West Ham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  24. ↑ Jonathan Wilson. «‘It was so emotional’: Yarmolenko on his tears for Ukraine after West Ham goal». The Guardian (en-GB), 2022-03-13. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-23.
  25. ↑ «Yarmolenko winner sends West Ham through». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  26. ↑ «Yarmolenko set to leave West Ham at end of deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  27. ↑ «Yarmolenko joins Al Ain on free after West Ham exit». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-23.
  28. ↑ «ОФІЦІЙНО. Андрій Ярмоленко повернувся в Динамо Київ». СПОРТ.UA (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-23.
  29. ↑ «Spain survive Ukraine scare». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. Janvāris. Skatīts: 2024. gada 23. martā.
  30. ↑ «2014 FIFA World Cup Brazil™: Ukraine-Andorra - Report - FIFA.com». web.archive.org. 2014-08-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-09. Skatīts: 2024-03-23.
  31. ↑ Benjamin Strack-Zimmermann. «Ukraine vs. Uruguay». www.national-football-teams.com (angļu). Skatīts: 2024-03-23.
  32. ↑ UEFA.com. «Yarmolenko treble eases Ukraine past Luxembourg | European Qualifiers». UEFA.com (angļu), 2014-11-15. Skatīts: 2024-03-23.
  33. ↑ UEFA.com. «History: Slovenia-Ukraine | European Qualifiers 2016». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  34. ↑ Artem Frankov. «Ukraine Euro 2016 team guide: tactics, key players and expert predictions». The Guardian (en-GB), 2016-06-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-03-24.
  35. ↑ Interfax-Ukraine. «Ukraine ends participation in Euro 2016 by defeat to Poland». Kyiv Post (angļu), 2016-06-22. Skatīts: 2024-03-24.
  36. ↑ «Netherlands beat Ukraine in five-goal thriller». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-24.
  37. ↑ UEFA.com. «History: Ukraine-North Macedonia | UEFA EURO 2020». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  38. ↑ UEFA.com. «History: Kazakhstan-Ukraine | European Qualifiers 2022». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  39. ↑ «International Round-Up: Yarmolenko earns 100th Ukraine cap | West Ham United F.C.». www.whufc.com (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  40. ↑ «Ukraine 1-1 Bosnia and Herzegovina (Oct 12, 2021) Final Score». ESPN (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  41. ↑ «Wales edge Ukraine to end 64-year World Cup wait». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-03-24.
  42. ↑ «Wales 1-0 Ukraine: Andriy Yarmolenko's unfortunate own goal sends Wales to World Cup». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  43. ↑ «Gareth Bale awarded goal that sent Wales to World Cup following review». ITV News (angļu). Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  44. ↑ «Andriy Yarmolenko has flown to rescue his family from the Ukraine border, reveals Andriy Shevchenko| All Football». AllfootballOfficial (angļu). Skatīts: 2024-03-24.
  45. ↑ «Мурал с Андреем Ярмоленко в Чернигове появится на фасаде детской спортивной школы «Юность». ФОТО. ВИДЕО». ecity.cn.ua. Skatīts: 2024-03-24.
  46. ↑ «У Чернігові створюють музей з експозицією про футболіста Андрія Ярмоленка». www.ukrinform.ua (ukraiņu). 2020-11-03. Skatīts: 2024-03-24.
  47. ↑ «Ярмоленко і Чередінов можуть стати почесними громадянами Чернігівської області» (ukraiņu). Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  48. ↑ «Ярмоленко став почесним громадянином Чернігівської області» (ukraiņu). Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  49. ↑ Світлана Білоус. «Ярмоленко та Чередінов можуть стати почесними громадянами Чернігівщини». ЧЕline | (ru-RU), 2021-10-07. Skatīts: 2024-03-24.
  50. ↑ «Почесними громадянами Чернігівщини стали Андрій Ярмоленко та Ігор Чередінов». val.ua (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-24.
  51. ↑ «Про присвоєння звання «Почесний громадянин Чернігівської області» Ярмоленку А.М. — Чернігівська обласна рада. Новий офіційний веб-портал». chor.gov.ua (uk-ua). Skatīts: 2024-03-24.
  52. ↑ «Андрій Ярмоленко може стати почесним громадянином Чернігівської області». СПОРТ.UA (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-24.
  53. ↑ «Владислав Атрошенко подякував Андрію Ярмоленку за допомогу Чернігову» (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 16. Maijs. Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  54. ↑ «Голова Чернігівської обласної військової адміністрації: Дякую Андрію Ярмоленку за "ніштяки" для розвідників» (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 11. Aprīlis. Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  55. ↑ «Ярмоленко посприяв порятунку батьків дружини Яремчука». Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  56. ↑ Богдан Андріюк. «https://pictures.ua.tribuna.com/image/9973f6c8-51d4-471e-8c56-483ace729b7e». ua.tribuna.com (krievu). Skatīts: 2024-03-24.
  57. ↑ «Ярмоленко допоміг врятувати батьків дружини Яремчука». Champion.com.ua (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-24.
  58. ↑ 161385360554578. «Yarmolenko 'emotional', gives shirt to fan with Ukraine flag as Rice hails support». talkSPORT (en-gb), 2022-03-18. Skatīts: 2024-03-24.
  59. ↑ «Андрій Ярмоленко подарував рідному місту реанімобіль». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 11. Aprīlis. Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  60. ↑ «Ярмоленко придбав машину швидкої для Чернігова». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 8. Aprīlis. Skatīts: 2024. gada 24. martā.
  61. ↑ 61,0 61,1 61,2 «Ukraine - A. Yarmolenko - Profile with news, career statistics and history - Soccerway». int.soccerway.com. Skatīts: 2024-03-24.
  62. ↑ «Андрей Ярмоленко - лучший в 2011 году». www.ua-football.com (krievu). 2011-12-31. Skatīts: 2024-03-24.
  63. ↑ «КОЖНОМУ ГРАНДУ — ПО НАГОРОДІ! - UkrFootball». ukrfootball.ua (ukraiņu). 2013-12-12. Skatīts: 2024-03-24.
  64. ↑ «Ярмоленко, Бойко, Адріано, Ребров, Вацко — переможці референдуму «Українського футболу» - UkrFootball». ukrfootball.ua (ukraiņu). 2014-12-19. Skatīts: 2024-03-24.
  65. ↑ «Визначено лауреатів сезону 2014/2015 в УПЛ - Офіційний сайт Федерації футболу України». web.archive.org. 2015-10-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-05. Skatīts: 2024-03-24.
  66. ↑ «Визначено лауреатів сезону 2015/16!». upl.ua (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-24.
  67. ↑ «П’ять номінацій + «33 найкращих»». upl.ua (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-24.
  68. ↑ «Ліга Парі-Матч (2016/17)». www.upl.ua. Skatīts: 2024-03-24.
  69. ↑ UEFA.com. «Season 2014/15 Player stats | UEFA Europa League 2014/15». UEFA.com (angļu). Skatīts: 2024-03-24.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrijs_Jarmolenko&oldid=4129196"