Andromedas miglājs (romāns)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andromedas miglājs
Andromedas miglājs
Pirmās žurnāla publikācijas vāks
Autors(-i) Ivans Jefremovs
Oriģinālais
nosaukums
Туманность Андромеды
Valsts Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Valoda krievu
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika, utopija
Izdota 1957
Izdota latviski 1961
Tips Grāmata
OCLC 469991798

"Andromedas miglājs" (krievu: Туманность Андромеды) ir krievu rakstnieka Ivana Jefremova 1955—1956 gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns ar sociāli filozofisku ievirzi. Grāmata pirmoreiz izdota 1958. gadā. Vēlāk atkārtoti izdota daudzas reizes, kā arī tulkota dažādās valodās, ieskaitot latviešu. Latviski romāns izdots 1961. gadā (izdevusi Latvijas Valsts izdevniecība).[1] Romāns pieder pie I. Jefremova autorcikla "Lielais Loks" (krievu: Великое Кольцо).

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāna darbība norisinās tālā nākotnē, laikā, kad Zeme ir vienota pasaule ar augsti attīstītu, intelektuālu, komunistisku sabiedrību. Šo laiku raksturo neparasta zinātnes un mākslas izaugsme, kosmosa pakļaušana, Zemes klimata un dabas uzlabojumi, cilvēka psiholoģijas izmaiņas.

Romānā ir vairākas sižeta līnijas, kurām nākotnes cilvēks jāparāda visā tā interešu daudzveidībā.

Pirmā sižeta līnija stāsta par zvaigžņu kuģa "Tantra" lidojumu un tā ekipāžas locekļiem. Veicis visus ekspedīcijai paredzētos uzdevumus, zvaigžņu kuģis dodas mājupceļā uz Zemi, taču tikai divu gaismas gadu attālumā no Saules tas nejauši nokļūst bīstamā agrāk nezināmas zvaigznes gravitācijas laukā. Šī zvaigzne izstaro tikai infrasarkano gaismu, romāna varoņi tādas zvaigznes dēvē par "dzelzs zvaigznēm" (tas gan nesakrīt ar šāda termina šodienas izpratni).

Ekipāža cenšas novērst katastrofu. Zvaigžņu kuģa komandieris Ergs Noors veic nosēšanos uz kādas planētas šīs zvaigznes sistēmā. Skanējot planētas virsmu, uz tās tiek atklāti vēl divi zvaigžņu kuģi. Viens no tiem ir nezināmas civilizācijas "spirāldisks", otrs — pirms daudziem gadiem pazudušais Zemes zvaigžņu kuģis "Bura". "Tantras" ekipāža sastopas arī ar noslēpumainu ienaidnieku — naidīgu vietējo dzīvības formu. Mēģinājums izpētīt "spirāldisku" cieš neveiksmi — astronavigatore Nīza Krita gūst smagu traumu, glābjot Ergu Nooru, kam uzbrucis viens no vietējiem radījumiem.

Divu pārējo sižeta līniju darbība norisinās uz Zemes. Daram Veteram, Ārējo Staciju pārzinim, tiek atklāta smaga psihiska slimība — vienaldzība pret dzīvi un darbu (depresija). Nespējot veikt savus pienākumus, viņš pieņem vēsturnieces Vedas Kongas (Veda Konga ir Erga Noora iemīļotā) piedāvājumu piedalīties arheoloģiskos izrakumos. Smagais fiziskais darbs uzlabo viņa stāvokli, bet draudzības jūtas pret Vedu Kongu pāraug mīlestībā. Neatrodot izeju no radušās situācijas (viņa iemīļotā sieviete gaida Erga Noora atgriešanos), Dars Veters dodas uz titāna raktuvēm Dienvidamerikā.

Fiziķis Rens Bozs ir izdarījis lielu atklājumu, taču tā pārbaudei nepieciešams veikt bīstamu un energoietilpīgu planetāra mēroga eksperimentu. Lielā riska dēļ viņam tiek oficiāli atteikts. Neraugoties uz aizliegumu, Mvens Mass, kas nomainījis Daru Veteru Ārējo Staciju pārziņa postenī, palīdz Renam Bozam, tādējādi veicot smagu pārkāpumu, kas tiek vērtēts kā noziegums. Eksperiments beidzas ar katastrofu: Rens Bozs ir smagi ievainots, orbitālā iekārta iznīcināta, bet brīvprātīgie, kas piedalījušies eksperimentā, gājuši bojā. Mvens Mass nožēlo savu rīcību un labprātīgi dodas izraidījumā uz Aizmirstības salu — patvērumu tiem, kas vēlas norobežoties no sabiedrības vai dzīvot kā agrākos laikos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]