Pāriet uz saturu

Ansis Ataols Bērziņš

Vikipēdijas lapa
Ansis Ataols Bērziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1975. gada 23. maijā (49 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās folklorists, programmētājs

Ansis Ataols Bērziņš (dzimis 1975. gada 23. maijā) ir Latvijas folklorists un programmētājs. Par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu, kas probācijas noteikumu nepildīšanas rezultātā pārtapa par cietumsodu.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1975. gadā Ļeņingradā (tagad — Sanktpēterburga)[1] dzejnieka Ulda Bērziņa un Jeļenas Staburovas ģimenē.[2]

No 1981. līdz 1992. gadam mācījās Rīgas Franču licejā (no 1981. līdz 1989. gadam sauktā par Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolu). 1996. gadā pabeidza Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļas bakalaura programmu, 2001. gadā — ieguva Latvijas Universitātes maģistra grādu matemātikā.

Profesionālā darbība galvenokārt saistīta ar informācijas tehnoloģijām (IT) un programmēšanu, tāpat darbojies dažādās folkloras kopās, bija folkloras kapellas «Maskačkas spēlmaņi» vadītājs.[3]

Trimdā viņš publicēja dziesmas "Egleite" un "Trimdas dziesma", kur iespēlējis kokļu, bajāna, mutes ermoņiku un vijoles partijas, savukārt dūdas iepūtis baltkrievu folklorists, ansambļa "Licviny" vadītājs Uladzs Barbjoravs.

Viņam ir divi bērni no pirmās laulības, kā arī meita no otrās laulības.[4]

Mūzikas darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1995. gada 16. septembrī nodibināja folkloras kapelu "Maskačkas spēlmaņi". Tās pienesums Latvijas kultūras dzīvē ir simti koncertu, kāzu un citu pasākumu, kā arī 5 izdoti skaņu ierakstu albumi. Kopš triju gadu jubilejas "Maskačkas spēlmaņi" svinēja tradicionālā izpratnē apaļas ansambļa dzimšanas dienas – trijnieka, nevis piecinieka daudzkārtņus. Lielākā daļa pēdējo jubileju tika atzīmētas, rīkojot svinīgus danču vakarus Mazajā ģildē, Rīgā.

Savu trejseptiņu gadu jubileju kapela nosvinējusi Baltkrievijā, bez sava vadītāja Bērziņa klātbūtnes, jo viņš tika izsludināts meklēšanā. Jubilejas ietvaros notika koncertseminārs Polockas Universitātē un koncerts-sadancošana viesu namā Lepeļī, Vitebskas apgabalā. Svinībās piedalījās arī LU deju folkloras kopa "Dandari", ģimeņu folkloras kopa "Pulkelis" (Paņevēža, Lietuva) un folkloras kopa "Варган" (Polocka, Baltkrievija).[5]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā piedalījās «Pēdējās partijas» dibināšanā un bija tās deputāta kandidāts Latgales vēlēšanu apgabalā 10. Saeimas vēlēšanās. Partija nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva Saeimā. 2011. gadā no partijas izslēgts uzskatu nesakritību dēļ. Pats Ansis šķiršanos ar partiju pamatoja ar tās „rietumniecisko snobismu”, kas neesot saderējis ar viņa „austrumeiropeisko” būtību.

Vecrīgas nemieru sekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par dalību 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros Bērziņš tika sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Drīz viņš saņēma vēstuli no Valsts probācijas dienesta, saskaņā ar kuru viņam jāiet atrādīties, jāuzrāda iztikas avoti, jāziņo, ja maina dzīvesvietu vai dodas uz ārzemēm, ar brīdinājumu, ka pretējā gadījumā varētu par gadu pagarināt termiņu vai pat prasīt, lai viņu liek aiz restēm. Pats Bērziņš uzskatīja, ka "pret politiski notiesātu pilsoni izturas tā, it kā viņš būtu kriminālnoziedznieks. Tā ir atklāta, nepamatota pazemošana un, ja skatāmies pēc būtības - politiskas represijas."[6]

Lietas apstākļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc neierašanās uz tikšanos ar Valsts probācijas dienesta pārstāvjiem sods tika mainīts uz cietumsodu atbilstoši Krimināllikuma 55.panta 6.daļai.[7] Īstenībā abu instanču tiesas lēma, ka Bērziņam nav nepieciešams noteikt šo likuma normu. Likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 02.04.2014. un laika ziņā atbilst spriedumam Nr.1 no 20.08.2013. A.A. Bērziņa lietā, atļāva uzlikt notiesātajam par pienākumu novērst radīto kaitējumu, nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, piedalīties probācijas programmās, neapmeklēt noteiktas vietas vai noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā.

KL jaunā redakcija, kas bija spēkā līdz 31.12.2014. un laika ziņā atbilst Spriedumam Nr.2 no 23.12.2014. A.A. Bērziņa lietā, atļāva uzlikt notiesātajam par pienākumu to pašu.

2014. gada 16. oktobrī Saeimā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas izslēdza 55.panta 6.daļu vispār, bet uz A.A.Bērziņu tie nebija attiecināmi tādēļ, ka stājās spēkā 2015. gada 1. februāri.

Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks norādīja, ka Augstākā tiesa, kura apelācijas kārtībā izskatīja Bērziņa apsūdzību, savā spriedumā viennozīmīgi noteica: „A.A.Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus.” Proti, Ansim netika piemēroti nekādi pienākumi attiecībā pret Valsts probācijas dienestu.[8]

Pat ja kādam nosacīti notiesātajam būtu jāiet uz probāciju un viņš to ignorētu, no tā neizriet obligāti nosacītā režīma maiņa pret ieslodzījumu cietumā. Jābūt ļoti nopietnam pamatam saistībā ar notiesāto sociālo bīstamību, lai nosacīto spriedumu pārvērstu par reālo. Bērziņa gadījumā tāda pamata nebija – ārzemju komandējuma laikā viņš uzturēja kontaktus ar dienestu. Tātad, Latgales priekšpilsētas tiesnesei V.Voronovai nācās pat pārkāpt dažus likuma pantus, lai 2015. gada 25. novembrī apmierinātu probācijas dienesta lūgumu par Bērziņa sodīšanu ar cietumu.

Trimda un deportācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada sākumā Bērziņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Bērziņš aizbrauca uz Čehiju zinātniskajā praksē Liberecas Tehniskajā universitātē, kur rakstīja doktora disertāciju matemātiskajā lingvistikā. 2017. gada 31. martā saskaņā ar Latvijas piesūtīto aresta orderi tika apcietināts Čehijā.[2][9] 2018. gada februārī Bērziņa advokāts paziņoja, ka atrodoties arestā Čehijā, Bērziņš izolatorā tika piekauts.[10][11]

Rīgas apgabaltiesa 2016. gada februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu. Tādēļ vajadzēja izpildīt iepriekš pieņemto spriedumu, kas Bērziņam kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nevis nosacīto brīvības atņemšanu uz tādu pašu termiņu.[12]

Sabiedrībā pazīstamie Edgars Šubrovskis, Arnis Račinskis, Una Rozenbauma un Jānis Joņevs 2016. gada novembrī bija sagatavojuši emocionālu atbalsta video Ansim Ataolam Bērziņam un uzsvēra, ka "tiesa Bērziņam ir piespriedusi reālu cietumsodu laikā, kad pārējie 2009. gada 13. janvāra lietā apsūdzētie ir tikuši cauri ar sabiedriskā darba stundām, soda naudām vai nosacītiem sodiem. Arī tie, kuri demolēja veikalus un mašīnas Vecrīgā."[13]

Bērziņa māte prasīja sabiedrības atbalstu sava dēla lietā, jo "Litomeržices un Liberecas cietumā viņam tika radīti neciešami apstākļi, un ar tiesneša Lukāsa Korpasa palīdzību pret viņu sākta jauna krimināllieta. Ņirgāšanās par manu dēlu īpaši pastiprinājās pēc tam, kad Ansis vēstulē Čehijas justīcijas ministram Pelikānam apsūdzēja cietuma priekšnieku melos un iespējamā korupcijā. Ansi no Liberecas pārveda atpakaļ uz Litomeržices cietumu, kur viņu pārģērba cietuma drēbēs, sāka visur ārpus kameras vadāt rokudzelžos, lamāja viņu, ievietoja tādā kamerā, kur dienasgaisma praktiski neiekļūst, bet tualetes zona atklāta apsargu vizuālajai kontrolei." Jeļena Staburova uzskata, ka Čehijas prokuroru un tiesnešu lēmumi bija vērsti pret Ansi un dažkārt nonāca pretrunās ar Čehijas konstitūciju. Viņam tika atteikts politiskais patvērums; atteikts atbrīvot no aresta pret solījumu neizbraukt no valsts un drošības iemaksu trīsdesmit tūkstošu eiro apmērā.

Galu galā māte paziņoja, ka pret viņas dēlu notika fiziska ietekmēšana un vairākas reizes, pirmoreiz tas noticis viņas acu priekšā.[9] Pēc advokātes lūguma Bērziņš tika pārcelts uz citu cietumu Teplices pilsētā. Tur ārsts izraksīja viņam kruķus, bet ārstēšana netika sākta, jo Bērziņam nebija veselības apdrošināšanas. Šo mātes vēstuli apliecināja arī Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks.

Martā Bērziņu nogādāja atpakaļ Latvijā.

Apžēlošanas atteikums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īsi pēc atgriešanās viņš Valsts prezidentam Raimondam Vējonim iesniedza apžēlošanas lūgumu, jo Bērziņa apcietinājums Čehijā, pēc advokāta uzskata, pārsniedz jebkādu samērīga soda mēru par Bērziņa veiktajām darbībām 2009. gada 13. janvārī.[12]

2018. gada martā arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis vērsās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu apžēlot Ansi Ataolu Bērziņu atbilstoši Apžēlošanas likuma 4. pantam, pilnīgi atbrīvojot viņu no neizciestā pamatsoda izciešanas.[14]

Apžēlošanas lūgumu Vējonis noraidīja martā un pēc tam septembrī.[15][16] Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks pauda, ka prezidenta atteikums "ir nepatīkams signāls visai sabiedrībai, ka lietā, kurā ir acīmredzams nesamērīgums starp pārkāpumu un sodu." Publicists Sandris Točs par prezidenta rīcību teica, ka "Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi."[17] 30. novembrī Bērziņa soda izciešana beidzās un viņš tika atbrīvots.[18]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Ansis Ataols Bērziņš». Latgales Dati. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Čehijā aizturēts 13. janvāra grautiņu lietā notiesātais Ansis Ataols Bērziņš». Diena. 2017. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  3. ↑ «Folklorists Ansis Ataols Bērziņš piedāvā dziesmu 'Troka buoba'». Delfi. 2012. gada 17. septembrī. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  4. ↑ «Dumpinieka Anša mīlas un politiskie skandāli. Tēvs neatklāj, kur atrodas un ko dara dēls». Kas jauns?. 2016. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  5. ↑ DELFI. «Notiesātā dziesminieka Bērziņa kapela svinējusi jubileju Baltkrievijā». DELFI (latviešu), 2016-09-13. Skatīts: 2018-08-26.
  6. ↑ DELFI. «Ansis Ataols Bērziņš: Vēlos dzīvot patiesi brīvā un demokrātiskā valstī». DELFI (latviešu), 2015-06-03. Skatīts: 2018-09-14.
  7. ↑ «Vējonis neapžēlos 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu». Delfi. 2018. gada 28. martā. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  8. ↑ «Pietiek :: Anša Ataola Bērziņa kāzusa tiesiskais vājprāts». pietiek.com. Skatīts: 2018-09-14.
  9. ↑ 9,0 9,1 «13. janvāra grautiņos apsūdzētā Bērziņa māte atklāj, kā Čehijas cietumā izturējās pret dēlu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2018-08-26.
  10. ↑ «13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā piekauts, paziņo advokāts». Delfi. 2018. gada 27. februārī. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  11. ↑ «13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā piekauts, paziņo advokāts». Delfi. 2018. gada 27. februārī. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Advokāts: 13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā ticis piekauts» (latviešu). Skatīts: 2018-08-26.
  13. ↑ DELFI. «Tapis emocionāls video Anša Ataola Bērziņa atbalstam». DELFI (latviešu), 2016-11-21. Skatīts: 2018-08-26.
  14. ↑ DELFI. «Saeimas deputāts lūdz Vējoni apžēlot par 13. janvāra grautiņiem notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu». DELFI (latviešu), 2018-03-19. Skatīts: 2018-08-26.
  15. ↑ «Vējonis neapžēlos 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu». Delfi. 2018. gada 28. martā. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  16. ↑ «Vējonis atkal neapžēlo Ansi Ataolu Bērziņu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2018-09-14.
  17. ↑ Sandris Točs. «Vējonis iedzen naglu koalīcijas zārkā.» (Biznesa portāls). Dienas Mediji, 14.09.2018..
  18. ↑ «No apcietinājuma atbrīvots 13. janvāra grautiņu lietā apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš» (latviešu). Skatīts: 2018-11-30.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ansis_Ataols_Bērziņš&oldid=4040952"