Krustpils novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krustpils novads
Krustpils novada karte.png
Krustpils novada karogs Krustpils novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Platība: 812,2[1] km2
Iedzīvotāji (2010): 6 680[2]
Blīvums: 8.2 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Kārlis Pabērzs (Vienotība)
Teritoriālās
vienības:
Atašienes pagasts
Krustpils pagasts
Kūku pagasts
Mežāres pagasts
Variešu pagasts
Vīpes pagasts
Mājaslapa: www.krustpils.lv
Krustpils novads Vikikrātuvē

Krustpils novads ir pašvaldība Latgalē, kurā apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojas ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atrodas Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpst novadā).

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krustpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[3]
Latvieši (4480)
  
71.3%
Krievi (1330)
  
21.2%
Baltkrievi (173)
  
2.8%
Poļi (123)
  
2.0%
Cita tautība (173)
  
2.8%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]