Krustpils novads
| Krustpils novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Kopējā platība:[2] | 811,7 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 789,5 km2 | |||||
| • Ūdens: | 22,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2020):[3] | 5 453 | |||||
| Blīvums: | 6,9 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Kārlis Pabērzs (Vienotība) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
Atašienes pagasts Krustpils pagasts Kūku pagasts Mežāres pagasts Variešu pagasts Vīpes pagasts | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Krustpils novads Vikikrātuvē
| ||||||
Krustpils novads ir pašvaldība Latgalē, kurā apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojas ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atrodas Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpst novadā).
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
- Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 11 janvāris 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
