Krustpils novads

Krustpils novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Kopējā platība:	811,7 km2
• Sauszeme:	789,5 km2
• Ūdens:	22,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	5 461
Blīvums (2021):	6,9 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Atašienes pagasts Krustpils pagasts Kūku pagasts Mežāres pagasts Variešu pagasts Vīpes pagasts
Mājaslapa:	www.krustpils.lv
Krustpils novads Vikikrātuvē

Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atradās Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpa novadā).

2021. gadā Krustpils novadu pievienoja Jēkabpils novadam.

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.

Iedzīvotāji

Etniskais sastāvs

Krustpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā
Latvieši (4480)			71.3%
Krievi (1330)			21.2%
Baltkrievi (173)			2.8%
Poļi (123)			2.0%
Cita tautība (173)			2.8%

Ievērojami novadnieki

• Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne