Apsesdēls

Šis raksts ir par rakstnieku. Par militārpersonu skatīt rakstu Augusts Apsītis-Apse.

Apsesdēls Apsesdēls 20. gadsimta 20. gadu vidū Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 14. augustā Lenču pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1932. gada 31. martā (51 gads) Rīga, Latvija Tautība latvietis

Literārā darbība Nodarbošanās Rakstnieks Valoda Latviešu Ietekmējies no Edvards Treimanis-Zvārgulis

Apsesdēls (dzimis 1880. gada 14. augustā, miris 1932. gada 31. martā), īstajā vārdā Augusts Apsītis, bija latviešu rakstnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1888. gadā Lenču pagastā. Literārās publikācijas no 1899. gada, rakstījis dzeju. 1902. gadā beidza mācības Cēsu reālskolā, pēc tam kļuva par pārvaldnieka palīgu Ziemera muižā.

1905. gada revolūcijas laikā bija aģitators Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Pēterburgā. Vairākas reizes apcietināts par revolucionāro darbību, izsūtīts uz Sibīriju spaidu darbos. Pēc atgriešanās Latvijā 1917. gadā 1920. gadā kļuva par docētāju un darbvedi Rīgas Tautas augstskolā. 1922. gadā sāka strādāt par bibliotekāru Latvijas Kultūras fondā. Dzīves beigās pievērsās dievturībai.

Miris 1932. gadā Rīgā, apglabāts Raiņa kapos.

Dzejoļu krājumi

Izdoti vairāki dzejoļu krājumi. Darbos lietojis paša radītus jaunvārdus. Vēl rakstījis prozu, rakstus par folkloru un etnogrāfiju, tulkojis dažādu autoru darbus.

• "Tālu vēl rīts" (1905)
• "Tumsā un tvanos" (1905)
• "Tālu vēl rīts" (1905)
• "Gurstot" (1907)
• "Smagas domas" (1912)
• "Gar aizu malu" (1921)
• "Nu labi" (1923)
• "Es un mans" (1924)
• "Neatrastais Pats" (1925)
• "Gribēju mīlēt" (izlase; 1970)