Arēna Rīga
| Arēna Rīga | |
|---|---|
 | |
 Arēna Rīga 2021. gada Pasaules čempionāta hokejā laikā | |
  Arēna Rīga | |
| Atrašanās vieta |
 Skanstes iela 21, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°58′4.65″N 24°7′16.84″E / 56.9679583°N 24.1213444°EKoordinātas: 56°58′4.65″N 24°7′16.84″E / 56.9679583°N 24.1213444°E |
| Celtniecības sākums | 2004. gada 17. jūnijs |
| Celtniecība | Līdz 2006. gada 1. februārim |
| Atvērts | 2006. gada 15. februāris |
| Celtniecības izmaksas | 20 miljoni latu |
| Laukuma izmēri | 63x33 m |
| Mājaslapa |
www |
| Ietilpība | |
| Koncerts | 14 500 |
| Basketbols | 11 200 |
| Hokejs | 10 300 |
| Stadiona izmantošana | |
"Arēna Rīga" ir daudzfunkcionāla halle Rīgā, Latvijā. Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada HK "Dinamo Rīga" un Latvijas hokeja izlase, taču tās izmantošana paredzēta arī citiem sporta, mūzikas, kultūras un izklaides pasākumiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Celtniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmssākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā tiesības rīkot Pasaules čempionātu hokejā 2006 Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatīti vairāki celtniecības vietas varianti — Mežaparks, Lucavsala, Purvciems, — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta 2003. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.
Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot Zviedrijai. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.
Celtniecības process
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija SIA Merks, arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir Kanādas firma "SCI". Arēnas apbūves teritorija ir 58000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni latu.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais sporta pasākums, kas notika "Arēnā Rīga", bija Baltijas Basketbola līgas zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.
29. martā Latvijas hokeja līgas izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja HK Rīga 2000 un HK Liepājas Metalurgs.
Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva Latvijas hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica Dānijas jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "Skonto halle". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un Čehiju, ko noskatījās 10 669 skatītāju.
"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas arī basketbola spēles, proti, 2006. gada rudenī tajā 2007. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra ietvaros savas mājas spēles aizvadīja Latvijas basketbola izlase.
Arēna ir mājvieta arī basketbola komandai VEF Rīga. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "Barons/LMT" un Lietuvas "Žalgiris" klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju.
2007. gada aprīlī šeit norisināsies Baltijas Basketbola Līgas finālčetrinieka turnīrs.
2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika K-1 cīņas sporta veida Grand Prix sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".
2015. gada septembrī arēnā notika Eiropas basketbola čempionāta grupu turnīra D apakšgrupas spēles.
2021. gadā arēnā notika 2021. gada Pasaules čempionāta hokeja B grupas un atsevišķas izslēgšanas spēles.
2022. gadā arēna tika izvēlēta kā 2023. gada Pasaules čempionāta hokejā viena no rīkotājvietām, kur norisināsies B grupas spēles.[1]
2025. gadā arēna tiks aizvadīti Eiropas basketbola čempionāta grupu turnīri un izslēgšanas spēles.[2]
Mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar Raimonda Paula "Dziesmu svētkiem".
Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.
2006. gada 10. martā šeit notika Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005 pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "Putnu Balle" un "Cosmos".
No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši Depeche Mode, Kailija Minoga, Kriss Rī, Rišārs Klaidermans, Billijs Aidols, Džeimss Brauns, Stings, Simply Red, Pinka, Niks Keivs, Iron Maiden, Igijs Pops & The Stooges.
2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums.
2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā Scorpions, Pet Shop Boys, Hulio Iglesiass, Ozijs Osborns, Muse, Enrike Iglesiass un Rianna.
2008. gadā 11. februārī uzstājas grupa Korn, ko apmeklēja ap 10 000 klausītāju.
Vēl 2008. gadā viesojās grupa Linkin Park, Lenijs Kravics un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots Depeche Mode koncerts.[3]
2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa Rammstein, koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.
2012. gada 7. februārī Rammstein sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.
Mūsdienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš ledus halles uzbūvēšanas, arēna ir pilsētnieku un tās viesu iecienīta vieta, lai apmeklētu pasākumus. Šeit mājo arī bērnu un jaunatnes hokeja centra komandas, kurās nodarbojas jaunie hokejisti.
Infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietas kļūst vairāk, proti, basketbolā—11200 sēdvietas un koncertā—14500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi uzkodu un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "Betsafe" sporta bārs.
Transports uz arēnu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autobuss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "Rīgas Satiksme" 24. autobusu maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.
Ledus halles autostāvvieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie pašas ledus halles ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības». lsm.lv. Skatīts: 2023-09-05.
- ↑ «Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru». lsm.lv. Skatīts: 2023-09-05.
- ↑ Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arēna Rīga.- Oficiālā mājaslapa
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||