Pāriet uz saturu

Arginīns

Vikipēdijas lapa
Arginīns

L-arginīna molekulas modelis un struktūrformula
Ķīmiskā formula C6H14N4O2
Molmasa 174,2 g/mol
Blīvums 1100 kg/m3
Kušanas temperatūra 244 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 10,76

Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH=C(NH2)NH(CH2)3CH(NH2)−COOH) ir dzīvo organismu aminoskābe. Arginīns pieder pie stipri bāziskām aminoskābēm, jo satur vairākas amino- un imino grupas. Arginīns ir balta, kristāliska viela (prizmatiski kristāli no ūdens). Dažiem dzīvniekiem tā ir neaizvietojamā aminoskābe. Pieauguša cilvēka organisms arginīnu sintezē patstāvīgi, bet bērniem tas jāuzņem ar barību. Arginīnu var uzskatīt par alifātisko aminoskābi, ar guanidīna grupu galā. Šī iemesla dēļ tas veido daudz ūdeņraža saišu.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arginīns ietilpst olbaltumvielu sastāvā (sevišķi daudz arginīna ir histonos). Atrodas organismā arī brīvā veidā.

Bioloģiskā nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arginīns ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Ornitīna - citrulīna - arginīna cikls atbild par olbaltumvielu noārdīšanu organismā, no tā atkarīga organisma spēja veidot urīnvielu un atbrīvoties no olbaltumvielu atkritumproduktiem. Arginīns ir slāpekļa pārnesējs un donors muskuļaudu veidošanās procesā.