Inguna Rībena

Inguna Rībena
	Inguna Rībena 2014. gadā
	13. Saeimas deputāte
	Amata sākums; 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāte
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāte
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāte
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis;
	9. Saeimas deputāte
	Amatā; 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
	8. Saeimas deputāte
	Amatā; 2004. gada 9. marts — 2007. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Valdis Zatlers;
Premjerministrs	Einars Repše; Indulis Emsis; Aigars Kalvītis;
	Amatā; 2002. gada 5. novembris — 2002. gada 7. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Valdis Zatlers;
Premjerministrs	Einars Repše; Indulis Emsis; Aigars Kalvītis;
	Latvijas Republikas kultūras ministre
	Amatā; 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Einars Repše
Priekštecis	Kārina Pētersone
Pēctecis	Helēna Demakova
Dzimšanas dati	1956. gada 24. jūlijā (66 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latviete
Politiskā partija	DPS (?); Jaunais laiks (2002—2011); Vienotība (2011—2014); Nacionālā apvienība (2014—2019)
Dzīvesbiedrs(-e)	Uģis Zābers
Bērni	Žaklīne Zābere-Gāga
Profesija	arhitekte

Inguna Rībena (dzimusi 1956. gada 24. jūlijā) ir latviešu arhitekte, politiķe un bijusī modele. Bijusi Latvijas kultūras ministre (2002—2004). Šobrīd bezpartejiska 13. Saeimas deputāte (ievēlēta no Nacionālās apvienības), šis ir jau sestais sasaukums pēc kārtas, kurā darbojas kā deputāte.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā absolvējusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Arhitektūras un celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu. 1995. gadā RTU ieguvusi maģistres grādu arhitektūrā, bijusi šīs augstskolas docētāja.

1998. gadā I. Rībena kļuvusi par aģentūras "Rīgai 800" vadītāju, kas organizēja Latvijas galvaspilsētas 800 gadu svinības.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā ievēlēta Rīgas domē no partijas "Saimnieks". Kandidējusi no DPS Rīgas domes 1997. gada vēlēšanās, bet nav ievēlēta.

2002. gadā iestājusies partijā "Jaunais laiks" un ievēlēta no tās saraksta 8. Saeimā. I. Rībena bija Kultūras ministre Einara Repšes valdībā no 2002. līdz 2004. gadam. Pēc E. Repšes valdības demisijas atjaunojusi Saeimaas deputātes mandātu, 2005. gadā ievēlēta par Saeimas sekretāra biedri. 2006. gadā ievēlēta 9. Saeimā, bet 2010. gadā ievēlēta 10. Saeimā jau no apvienības "Vienotība" saraksta. Tāpat ievēlēta arī 11. Saeimā 2011. gadā notikušajās ārkārtas vēlēšanās.

2014. gadā I. Rībena izstājās no partijas "Vienotība" un pievienojās Nacionālajai apvienībai, no kuras saraksta ievēlēta 12. Saeimā. Tāpat ievēlēta arī 13. Saeimā 2018. gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās. 2019. gada 5. jūnijā izstājusies no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.^[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-gatis-gaga-laulajas-doma-baznica-36871/
↑ Madara Līcīte. «Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ingūna Rībena

Mājaslapa

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kārina Pētersone	Latvijas kultūras ministre 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts	Pēctecis: Helēna Demakova

[1] ttps://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-gatis-gaga-laulajas-doma-baznica-36871/

[2] Madara Līcīte. «Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-06.

[1]

[2]