Atjaunīgie resursi
Atjaunīgie resursi[1] ir enerģijas resursi, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu. Tie ir saules enerģija, krītoša un plūstoša ūdens enerģija, ģeotermālā enerģija un citi.
Galvenie atjaunīgo energoresursu veidi ir vēja enerģija, ūdens, saules starojums, biomasa, zemes siltuma jeb ģeotermālā enerģija, viļņi, kā arī plūdmaiņas. Atjaunīgos energoresursus var izmantot tieši siltuma un/vai elektroenerģijas ražošanai, vai arī pastarpināti, piemēram, no biomasas iegūstot transporta degvielas un cita veida šķidro kurināmo, piemēram, biogāzi.[2]
Viens no atjaunīgo enerģijas resursu izmantošanas veidiem ir alternatīvas degvielas ražošana.
Atjaunīgie resursi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā atjaunīgo resursu īpatsvars ir pieaudzis laika posmā no 2004. gada līdz 2021. gadam.[3]
2022. gadā saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās visvairāk bija Aizkraukles novadā - 1522,651 GWh (jeb 40,5% no kopējā valsts saražotā) un Salaspils novadā - 697,643 GWh (jeb 18,6% no kopējā valsts saražotā). No kurienes, hidroelektrostacijās visvairāk tika saražots Aizkraukles novadā - 1501,226 GWh (jeb 54,6% no kopējā valsts saražotā šajā veidā), Salaspils novadā - 661,693 GWh (jeb 24,1% no kopējā valsts saražotā šajā veidā) un Ogres novadā - 526,431 GWh (jeb 19,1% no kopējā valsts saražotā šajā veidā). Vēja elektrostacijās - Ventspils novadā - 112,487 GWh (jeb 59,1% no kopējā valsts saražotā šajā veidā) un Dienvidkurzemes novadā - 66,247 GWh (jeb 34,8% no kopējā valsts saražotā šajā veidā). Saules mikroģeneratoros un elektrostacijās - Rīgā - 2,641 GWh (jeb 18,2% no kopējā valsts saražotā šajā veidā) un Liepājā - 1,302 GWh (jeb 9,0% no kopējā valsts saražotā šajā veidā). Biomasas koģenerācijas stacijās un elektrostacijās - Jelgavā - 141,795 GWh (jeb 25,7% no kopējā valsts saražotā šajā veidā) un Siguldas novadā - 66,102 GWh (jeb 12,0% no kopējā valsts saražotā šajā veidā). Biogāzes koģenerācijas stacijās kopā - Dobeles novadā - 45,790 GWh (jeb 18,3% no kopējā valsts saražotā šajā veidā), Bauskas novadā - 37,992 GWh (jeb 15,2% no kopējā valsts saražotā šajā veidā) un Ropažu novadā - 31,648 GWh (jeb 12,7% no kopējā valsts saražotā šajā veidā).[4]
2022. gadā saražotā siltumenerģija no atjaunīgiem energoresursiem plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās visvairāk bija Rīgā - 1481,491 GWh (jeb 28,4% no kopējā valsts saražotā) un Jelgavā - 308,395 GWh (jeb 5,9% no kopējā valsts saražotā).
2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Bruto enerģijas galapatēriņš | 32,79 | 32,26 | 31,14 | 29,61 | 29,81 | 34,32 | 30,38 | 33,48 | 35,71 | 37,04 | 38,63 | 37,54 | 37,14 | 39,01 | 40,02 | 40,93 | 42,13 | 42,11 |
Elektroenerģija | 45,96 | 43,02 | 40,41 | 38,62 | 38,73 | 41,94 | 42,05 | 44,69 | 44,88 | 48,68 | 51,04 | 52,21 | 51,25 | 54,35 | 53,50 | 53,42 | 53,36 | 51,40 |
Apsilde un dzesēšana | 42,49 | 42,68 | 42,59 | 42,36 | 42,94 | 47,89 | 40,74 | 44,71 | 47,26 | 49,65 | 52,15 | 51,74 | 51,81 | 54,58 | 55,41 | 57,75 | 57,09 | 57,38 |
Transports | 2,14 | 2,39 | 2,17 | 1,67 | 1,69 | 1,89 | 3,98 | 4,09 | 3,99 | 4,03 | 4,08 | 3,64 | 2,45 | 2,27 | 4,73 | 4,55 | 6,73 | 6,44 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kāpēc jāsaka atjaunīgie, nevis atjaunojamie energoresursi?» (PDF). Latviešu valodas aģentūra. 2013. Skatīts: 2015. gada 18. februārī.
Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamos resursus kādam būtu jāatjauno. Kā sinonīma vārdkopa lietojama arī reģeneratīvie energoresursi, taču atjaunīgie energoresursi ir latviskais variants. Tie ir „apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota”. (Sk. http://termini.lza.lv/term.php?term=atjaunīgie%20energoresursi&list=&lang=, skatīts 12.08.2012.)
- ↑ «Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 10. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 Oficiālās statistikas portāls. «ENA020. Atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars 2004 - 2021». Skatīts: 2023-11-12.
- ↑ Oficiālās statistikas portāls. «ENA050. Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem plānošanas reģionos, novados un valstspilsētās (GWh) 2019 - 2022». Skatīts: 2023-11-12.
Šis ar vidi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|