Aurēlijs Zēbergs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aurels Zēbergs)
Aurēlijs Zēbergs
Ārlietu ministra biedrs
Amatā
1919 — 1920
Premjerministrs Kārlis Ulmanis

Dzimšanas dati 1879. gada 20. februārī
Valgundes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1940. gada 30. oktobrī (61 gada vecumā)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Republikāņu partija
Profesija Advokāts
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 1938. gadā. Pirmajā rindā no kreisās: Heinrihs Rūsis, padomes vicepriekšsēdētājs Voldemārs Minkevičs, padomes priekšsēdētājs Aurēlijs Zēbergs, padomes sekretārs Pēteris Eglītis, padomes sekretārs Jūlijs Šmits, otrā rindā no kreisās: Vilis Holcmanis, Bruno Nolteins, Viktors Kosteničs, Pauls Mincs.

Aurēlijs Zēbergs (1879–1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Tautas padomes loceklis, Latvijas un Krievijas Miera sarunu delegācijas priekšsēdētājs, Ārlietu ministra biedrs, Rīgas domes priekšsēdētāja biedrs (1922-1925).[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1879. gada 20. februārī Valgundes pagastā. Pēc Februāra revolūcijas bija Republikāņu partijas līdzdibinātājs 1917. gada 7. aprīlī. Tautas Padomes loceklis no Republikāņu partijas. Kā Ārlietu ministra biedrs 1920. gada aprīlī un maijā bija Latvijas un Krievijas Miera sarunu delegācijas priekšsēdētājs Maskavā.

1921. gada 25. maijā piedalījās Bezpartejisko pilsoņu grupas dibināšanā, kandidēja Satversmes sapulces vēlēšanās. Rīgas domes priekšsēdētāja biedrs (1922-1925). 1925. gadā piedalījās Nacionālā Centra dibināšanā, no 1931. gada Latviešu Nacionālās Apvienības (LNA) biedrs, LNA saimniecisko jautājumu risinātājs (kopā ar L. Neiburgu, M. Miljonu, E. Birkhānu un J. Mīlmani).

Līdztekus Latvijas Zvērinātu advokātu Padomes priekšsēdētājs, Doma baznīcas pārvaldes priekšsēdētājs, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs. A/S „Latvijas Lloids” Valdes priekšsēdētājs. Komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. Ungārijas ģenerālkonsuls Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vicepriekšsēdētājs.

Miris 1940. gada 30. oktobrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa Arhivēts 2016. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē. Edmunds Griģis