Austrālijas Antarktiskā Teritorija ir Austrumantarktīdas sektors, uz kuru pretendē Austrālija. Tā teritoriāli ir lielākā kādas valsts pretenzija Antarktīdā. Teritorija iekļauj visas salas un kontinenta sektorus uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma un starp 44°38' un 160° austrumu garuma meridiāniem, izņemot Francijas pretenziju Adelijas Zemi (136°11' E to 142°02' E), kas sadala Austrālijas pretenziju divās nevienādās daļās. Rietumos robežojas ar Karalienes Modas Zemi (Norvēģijas pretenzija), austrumos - ar Rosa Teritoriju (Jaunzēlandes pretenzija). Platība ir aptuveni 5 896 500 km².[1] Vienīgie iedzīvotāji ir pētniecības staciju personāls. Austrālija šajā teritorijā uztur trīs pastāvīgās stacijas: Keisi, Deivisa un Mosona.
Pirmās pretenzijas uz Viktorijas ZemiApvienotā Karaliste izvirzīja 1841. gada 9. janvārī. 1930. gadā tā pieteica pretenzijas arī uz Enderbiju Zemi. 1933. gadā ar Britu impērijas rīkojumu teritorijas uz dienvidiem no 60° paralēles un starp 160° un 45° austrumu meridiāniem nodeva Austrālijai. Robežas ar Adelijas Zemi noteica
1938. gadā. 1947. gadā teritorijai pievienoja arī Hērda Sala un Makdonalda Salas. 1954. gadā nodibināja pirmo pastāvīgo kontinentālo Austrālijas staciju Mosonu.[3]
.svg)