Austra Kārkliņa

Austra Kārkliņa;
Personīgā informācija
Dzimusi	1895. gada 2. jūlijā ; Rankas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Mirusi	1986. gada 1. aprīlī (90 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latviete
Nodarbošanās	pedagoģe; literāte

Austra Kārkliņa (dzimusi Zivtiņa, 1895-1986) bija latviešu pedagoģe un literāte. Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece (1930-1940). Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājām.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1895. gada 2. jūlijā Rankā amatnieku ģimenē. Mācījās Jaunpiebalgas draudzes skolā, V. Maldoņa ģimnāzijā Rīgā, studēja filozofiju Latvijas Universitātē. Strādāja par skolotāju Rīgas 3. ģimnāzijā. Iztulkojusi no itāļu, vācu, krievu, franču valodas ap 20 operu libretu, rakstīja presē par Aspaziju, A. Brigaderi, E. Stērsti, E. Virzu, J. Poruku, J. Sudrabkalnu, publicēja recenzijas.^[1]

Mirusi 1986. gada 1. aprīlī Rīgā, apbedīta Meža kapos.^[2]^[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Latviešu literatūras vēsture vidusskolām" (1938)
"Latviešu literatūras vēsture" (1939)
"Cittautu rakstnieki" (1939)
"Krāšņā un skarbā Spānija" (ceļojuma piezīmes)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R., 1992. - 154.-155.lpp.
↑ «gulbenesbiblioteka.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. janvārī. Skatīts: 2016. gada 19. februārī.
↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 200. lpp. ISBN 9789934827051.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R., 1992. - 154.-155.lpp.

[2] «gulbenesbiblioteka.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. janvārī. Skatīts: 2016. gada 19. februārī.

[3] Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 200. lpp. ISBN 9789934827051.

[1]

[2]

[3]